Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, kas ir fleksitārisms

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

“Arvien vairāk iedzīvotāju visā pasaulē, arī Latvijā, pievēršas fleksitārismam – uztura veidam, kas galvenokārt balstās uz augu izcelsmes produktiem, taču pavisam neizslēdz arī dzīvnieku izcelsmes produktus,” skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.

Arī jaunākie aptaujas dati liecina, ka galvenā motivācija, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievēro fleksitārismu, ir veselības ieguvumi. 34% kā iemeslu min laktozes nepanesamību vai alerģijas, savukārt 30% norāda, ka iemesls ir svara kontrole.

Uztura speciāliste Lizete Puga Dzīvesstils lasītājiem atklāj, kas ir fleksitārisms un kā dažādot ikdienas ēdienkarti.

Nezināms vai zināms jēdziens “fleksitārisms”?

Fleksitārisms līdzsvaro augu valsts un dzīvnieku izcelsmes produktus, mudinot ikdienas ēdienkartē iekļaut arvien vairāk augu izcelsmes produktus.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Fleksitārisms ir ideālais komplekts, jo “veselīgs uzturs” ir daudzveidīgs, regulārs un mērens uzturs.

Ievērojot šādu diētu, ir iespējams mazināt liekā svara, sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta izplatību, kā arī kopumā uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti.

Augu izcelsmes produkti palīdzēs atrast līdzsvaru

Cilvēkiem, kas bieži lieto piena produktus ikdienas maltītēs, augu izcelsmes produkti līdzsvaro un mazina dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu.

Tie būs lieliska alternatīva arī cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni.

Augu izcelsmes produkti piešķir ēdienam ne tikai jaunas garšas, bet arī nodrošina uzturvielu daudzveidību.

Taču, ja plānots pilnībā aizvietot kādu dzīvnieku izcelsmes produktu ar augu izcelsmes alternatīvu, ir svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam, īpaši kalcija un olbaltumvielu saturam. Olbaltumvielu daudzums šajos produktos var būt atšķirīgs.

Lai nodrošinātu pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, uzturā var pievienot, piemēram, riekstus.

Der zināt!

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Ja vidēji mēs nedēļas laikā apēdam 10 kg ēdiena, cik daudz no tiem ir jābūt augu valsts produktiem?

Šobrīd, pēc Ziemeļvalstu rekomendācijām, nedēļas griezumā dzīvnieku izcelsmes produktiem ir jābūt 3,4 kg. Vecvecāki mums teica: “Tu neesi vīrietis, ja neesi paēdis gaļu!” Šie stereotipi nāk no mūsu vecvecākiem, bet ikdienas ēdienkarte var būt veselīga, izmantojot arī augu izcelsmes produktus.

Lasi arī: Fitnesa un uztura trenere Madara Meiere atklāj, no kā izvairīties rudenī, lai stiprinātu imunitāti

No šiem stereotipiem, ko ikdienā vajag ēst un izvēlēties, vajadzētu izvairīties. Veselīgs uzturs ievēro trīs lietas - daudzveidība, mērenība un regularitāte.

Fleksitāristi ir cilvēki, kas ēd visu no dažādiem produktiem, kas nesēž tikai uz tomātiem un gurķiem, vai salātiem. Un nevajag domāt, ja es pusdienās apēdu četras kotletes, ka tās visas aizies uz maniem muskuļiem, jo tā nav. Varbūt divas aizies, bet pārējās divas ies to pašu ceļu, kur cukurs un tauki. Un tie būs jānoskrien, tāpēc iesaku izvērtēt un iepazīt ēdiena izvēli.

Dzīvesstils

Zinātnieki ir atklājuši, ka īpašo “vecuma smaku” izraisa vielas, kas pazīstama kā 2-nonenāls, izdalīšanās organismā. Šis aromāts sāk parādīties pēc 30 gadu vecuma, un tā rašanās iespējamība palielinās cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem.

Svarīgākais