Veselīgu un videi draudzīgāku uzturu, kas ir piemērots katram no mums, tajā skaitā, vegāniem un cilvēkiem ar laktozes nepanesamību, kā arī cilvēkiem, kas vienkārši vēlas dažādot savu ēdienkarti vai ēst dabai draudzīgāk tiecas popularizēt “Alpro”.
Ko mēs ikdienā ēdam, kas mums garšo, kā arī, cik Latvijas ļaudis ir atvērti jaunām garšām. Uz šiem jautājumiem atbildēja pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” vadītāja Linda Ezera, kas detalizēti izklāstīja aptaujas datus, atzīstot, ka katru jaunu lietu, kas ienāk ēdienkartē, ir svarīgi izskaidrot cilvēkiem, jo tā rada bažas un arī jautājumu: “Vai tas ir veselīgi?”
Lasi arī: Uztura speciāliste Lizete Puga: Jāskatās, ko mēs ēdam, jāiedziļinās sastāvā
“Jo vairāk jautājumu tiek uzdots, jo lielāka ir neskaidrība, un cilvēkiem baiļu sajūta pienāk ātrāk, nekā tad, ja mēs zinām, kas ir kas. Tieši tāpēc ir svarīgi runāt, izglītot, izstāstīt un īpaši svarīgi ir tad, ja kādam jau ir pieredze, tad cilvēki var dalīties. Tāpat ir svarīgi nebaidīties jautāt un pašam interesēties,” atzīst Linda.
Vai latvieši ir atvērti jaunām garšām?
Runājam par Latvijā salīdzinoši jaunu tēmu - augu izcelsmes produktiem. Par to, kas mums garšo, ko mēs ēdam, ko mēs neēdam, par to ir dažādi pētījumi, bet kopumā ir viens secinājums - mēs, latvieši, esam visēdāji.
Protams, kāds lieto vairāk viena veida produktus, cits - otra veida, bet mēs, latvieši, esam atvērti jaunām garšām. Un pētījums atklāja, ka latvieši ir atvērti augu izcelsmes produktu lietošanai ikdienā.
Šīs aptaujas rezultāti reprezentē Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadiem, aptaujājām vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus interneta vidē.
Pieredze ar augu izcelsmes produktiem
Varu atklāt, ka 7 no 10 cilvēkiem atzina, ka savā uzturā ir lietojuši augu izcelsmes produktus. Izteikti vairāk tās ir sievietes no 18 līdz 39 gadiem.
Un paaudze, kas retāk vai nav savā dzīvē izmēģinājusi augu izcelsmes produktus, ir cilvēki pēc 60 gadiem, tuvojoties pensijai.
Atbildot uz jautājumu: “Cik bieži latvieši izmanto augu izcelsmes produktus?”, ir interesanti, jo viedokļi ir dažādi.
Kopumā gandrīz puse - 42% - augu izcelsmes produktus ikdienā lieto vismaz reizi mēnesī. Jāteic, ka biežums mainīsies, atkārtojot pētījumu pēc kāda laika.
Runājot vēl par ekskluzivitāti, vai tie, kas ikdienā lieto augu izcelsmes produktus, savā uzturā izslēdz citus produktus, atbilde ir - nē, jo mēs, latvieši, esam absolūti visēdāji. Mēs izvēlamies gan klasiskos piena produktus, gan augu izcelsmes piena produktus.
Kas cilvēkus motivē lietot augu izcelsmes produktus?
Latviešus motivē garša, svara kontrole, kā arī ieguvumi veselībai.
40+ vecuma grupa ir tā, kas atzīst, ka ir motivēta lietot ikdienā šos produktus, jo tā var kontrolēt svaru. Ieguvumi veselībai šodien ir būtiski. Pētījums apliecināja, ka cilvēki skatās, kāds ir cukura daudzums produktam un seko tam līdzi.
Arī 7 no 10 aptaujāto atzina, ka domā par cukura daudzumu produktos.
Kas ietekmē augu izcelsmes izvēli?
Atbilde ir vienkārša, bet savā ziņā arī sarežģīta mārketinga speciālistiem. Cilvēki Latvijā runā par augu izcelsmes produktiem. Tie, kas ir pamēģinājuši savā ēdienkartē, labprāt dalās savās sajūtās ar citiem.
Sniedz pozitīvās rekomendācijas, kas veicina to, ka cilvēki kļūst drosmīgāki un arī izvēlīgāki, jo dod priekšroku jauniem produktiem.
Turklāt jāteic, ka tieši cena ir sāpīgākais, kas attur izvēlēties augu izcelsmes produktus. Un šeit ir arī atbilde, kāpēc vecākā paaudze izteikti mazāk ir pamēģinājusi šos produktus.
Aicinu šo rudeni pavadīt ar smaidu, smiekliem, jo mēs visu varam nopirkt - vitamīnus, mēs varam nopirkt dažādus uztura bagātinātājus, bet dažkārt šīs pozitīvās emocijas, kas ģenerē D vitamīnu un dažādus procesus organismā, ir tas, kas vairāk spēj dot enerģijas lādiņu cīņā pret vīrusiem.