“Domu veidošanās ir sarežģīts process, kas ietver gan ģenētiskus faktorus, gan apkārtējās vides ietekmi, gan arī cilvēka personīgo pieredzi un izpratni. Pamata domas var rasties no vides uztveres, cilvēka pieredzes un emocionālās reakcijas uz notikumiem,” atklāj ieradumu transformācijas trenere Dace Meija.
Iepriekšējā rakstā kopā ar Daci aplūkojām piecus soļus, kā sakārtot savas domas, bet tagad pievērsīsim uzmanību emocijām, kas ietekmē domas.
Lasi šeit:
Pozitīvas domas var būt spēcīgs stimuls veselīgu ieradumu veidošanai un uzturēšanai.
Šie ir tikai daži veidi, ar ko Dace dalās, atklājot, ka pozitīvas domas veicina veselīgus ieradumus, kā arī piemēri un pētījumi, kas šo saistību apliecina.
Pozitīvas domas var palielināt motivāciju uzlabot savu dzīvesveidu un pievērsties veselīgām darbībām. Piemēram, ja cilvēks domā pozitīvi par saviem mērķiem attiecībā uz veselību, piemēram, uz svaru zaudēšanu vai aktīvāku dzīvesveidu, tas var veicināt vēlmi un centienus sasniegt šos mērķus.
Pozitīvas domas var palīdzēt cilvēkam atrast spēku un gribasspēku pārvarēt neveiksmes vai pagātnes neveiksmes, kas varētu būt bijušas saistībā ar veselības mērķiem.
Tas var veicināt izturību un noturību, kas nepieciešama, lai saglabātu veselīgus ieradumus ilgtermiņā.
Pozitīvas domas var samazināt stresa līmeni un uzlabot emocionālo labklājību, kas ir būtiski, lai saglabātu veselīgus ieradumus. Pētījumi ir parādījuši, ka emocionālās labklājības uzlabošanās var būt saistīta ar veselīgu dzīvesveidu un labākiem veselības rezultātiem.
Pozitīvas domas var veicināt pozitīvu attieksmi, kas ir būtisks faktors, lai saglabātu veselīgus ieradumus.
Cilvēkiem ar pozitīvu attieksmi par dzīvi un iespējām ir lielāka tendence pievērsties veselīgām darbībām un izvairīties no negatīviem ieradumiem.
Pozitīvas domas var palīdzēt nostiprināt veselīgus ieradumus, veicinot to atkārtošanos un saglabāšanu ilgtermiņā. Piemēram, pozitīva domāšana par regulāru vingrošanu var palīdzēt stiprināt vingrošanas ieradumu un padarīt to par regulāru praksi.
Piemēram, pētījums, kas publicēts žurnālā “Health Psychology”, atklāja, ka pozitīva domāšana ir saistīta ar labāku veselību un mazāku slimību risku. Cits pētījums, kas publicēts “Annals of Behavioral Medicine”, norādīja, ka pozitīva domāšana ir saistīta ar lielāku motivāciju un spēju uzturēt veselīgus ieradumus. Tie ir tikai daži piemēri un pētījumi, kas atspoguļo saistību starp pozitīvām domām un veselīgiem ieradumiem.
Kopumā pozitīvas domas veicina veselīgu dzīvesveidu, veicinot motivāciju, noturību un emocionālo labklājību, kas ir būtiski faktori, lai uzturētu veselīgus ieradumus ilgtermiņā.
Toties negatīvas domas var veicināt sliktus ieradumus dažādu psiholoģisko mehānismu dēļ. Šeit ir daži no tiem.
Negatīvas domas var izraisīt negatīvas emocionālās reakcijas, piemēram, trauksmi, bēdas vai nespēku. Šīs emocionālās reakcijas var veicināt vēlēšanos meklēt iespēju paēst savu sajūtu, izmantojot sliktus ieradumus, piemēram, pārmērīgu ēšanu, alkoholu vai narkotikas, lai mazinātu negatīvās emocijas.
Negatīvas domas var radīt zemu pašnovērtējumu un pašapziņas trūkumu, kas var novest pie negatīviem ieradumiem, piemēram, pārmērīgas alkohola lietošanas vai nepatīkamu dzīvesveidu ieradumu.
Cilvēki var būt noskumuši un meklēt veidus, kā izvairīties no negatīvām emocijām un pieredzēm. Tas var novest pie sliktiem ieradumiem, piemēram, emocionālā ēšana vai atkarību no narkotikām, lai pagaidu laikā nomierinātu negatīvas emocijas.
Dažreiz negatīvas domas var kļūt par automātiskām reakcijām uz noteiktiem stimuliem vai situācijām.
Šīs automātiskās reakcijas var veidot sliktus ieradumus, piemēram, emocionālu ēšanu, smēķēšanu vai alkohola lietošanu, kā veidu, kā pamudināt negatīvās domas.
Dažreiz negatīvas domas un slikti ieradumi var veidot ciklu, kur viens pastiprina otru. Piemēram, stresa izraisītas negatīvas domas var novest pie emocionālās ēšanas, kas savukārt var pastiprināt negatīvas domas un radīt vēl vairāk stresa.
Psiholoģiskie mehānismi no negatīvu domu un sliktu ieradumu sakarībām bieži ir sarežģīti un daudzveidīgi. Tie ietver emocionālo reakciju, pašnovērtējuma un pašapziņas faktorus, kā arī automātiskas un neapzinātas reakcijas.
Šie mehānismi var veidot negatīvu ciklu, kas stiprina negatīvas domas un veicina sliktus ieradumus. Mainīt negatīvās domas un tādējādi ieradumus var būt izaicinošs process, bet ir daudz tehniku un stratēģiju, kas var palīdzēt mainīt šo negatīvo uzvedību. Šeit dažas no tām.
Mindfulness vai apzināta uzmanība ir prakse, kas palīdz cilvēkiem pārtraukt domāt par pagātni vai nākotni un koncentrēties uz pašreizējo brīdi. Tas var palīdzēt novērst negatīvas domas, samazināt stresu un uzlabot emocionālo labklājību.
Kognitīvās uzvedības terapijas metodei ir pierādījumi, kas palīdz cilvēkiem identificēt un mainīt negatīvas domas un uzvedību, kas tos pavada. Šī terapija ietver apzinātu negatīvo domu identifikāciju un to pārveidošanu, izmantojot pozitīvus argumentus un pierādījumus.
Pozitīvas afirmācijas ir teikumi vai frāzes, kas tiek atkārtoti izmantoti, lai mainītu negatīvas domas un veicinātu pozitīvu domāšanu. Cilvēki var izmantot pozitīvas afirmācijas, lai pastiprinātu pozitīvu attieksmi pret sevi un dzīvi, kā arī lai mainītu negatīvas domas un ieradumus.
Apkārtējā vide var ietekmēt cilvēka domas un uzvedību. Veidojot labvēlīgu vidi, kur ir mazāk negatīvu stimulu un vairāk pozitīvu atbalstošu faktoru, cilvēks var veicināt pozitīvu domāšanu un labvēlīgus ieradumus.
Emocionālā prakse palīdz cilvēkiem izprast un regulēt savas emocijas. Tas var ietvert emocionālu izpratni, pašapziņu un emociju regulēšanas tehnikas, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt negatīvas emocijas un domas.
Cilvēki var izmantot prakses, kas veicina pozitīvu domāšanu, piemēram, pateicības prakses vai dienasgrāmatas veidošanas prakses, lai apzināti koncentrētos uz pozitīvajiem aspektiem savā dzīvē un mainītu negatīvas domas un ieradumus.
Šīs ir tikai dažas no tehnikām un stratēģijām, kas var palīdzēt mainīt negatīvas domas un ieradumus. Katram cilvēkam var būt efektīvas dažādas metodes, tāpēc svarīgi ir atrast un izmēģināt dažādas tehnikas, lai atrastu to, kas vislabāk darbojas konkrētā indivīda gadījumā.
