Mūsdienās šo dekoratīvās kosmētikas līdzekli lielākoties izmantojam, lai vizuāli modelētu skropstu garumu, apjomu un formu, taču Senajā Ēģiptē skropstas krāsoja ne tikai skaistuma dēļ.
Tā kā acis tika uzskatītas par dvēseles atspulgu, tās maskēja un slēpa, lai atvairītu ļaunos garus, nelabvēlīgas enerģijas un lai aizsargātu dvēseli. Skropstas, seju un ķermeni apgleznoja aizsardzībai, svinībām un nāves rituāliem, tās krāsoja ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, turklāt tuša kalpoja arī kā ārstnieciskais līdzeklis.
Senākās skropstu tušas tika izgatavotas no medus, dedzinātām mandelēm, grafīta, antimona pulvera un krokodila izkārnījumiem, nereti pievienoja arī svinu, okeri, varu.
Šo maisījumu uzklāja skropstām, izmantojot no dzīvnieku kauliem, piemēram, ziloņu ilkņiem darinātus kociņus. Vēlāk, ap 9.gs.p.m.ē. skropstu tušas izgatavošanai sāka plaši izmantot kvēpus un 16.gs. sāka izmantot smalcinātas valriekstu čaumalas un sodrējus, kas palikuši pāri pēc lampu izdegšanas.
1.gs.p.m.ē. senie romieši bija pārliecināti, ka skropstas retinās pēc miesīgām baudām, tādēļ daudzas sievietes krāsoja skropstas, lai notušētu savu uzvedību.
Skropstu tušas iegūšanai senajā Romā izmantoja dedzinātas rožu ziedlapiņas un dateļu kauliņus, kā arī pelnus un antimonu.
Lai gan ēģiptieši bija pirmais zināmais laikmets, kur izmantoja skropstu tušu, tikai Viktorijas laikmetā 1830. gados skropstu krāsošanas un rotāšanas prakse atdzima.
Viktorijas laikmeta sievietes bija ļoti formālas un izsmalcinātas, pavadot pat vairākas stundas, lai saģērbtos un izdaiļotu sevi.
Dāmas plaši eksperimentēja ar dažādām kosmētikas receptēm - rožu salvetes, skropstu tušas un acu zīmuļi bija produkti, ko viņas radīja un sajauca pašas. Sajaucot pelnus ar plūškoka ogām uz karstas uguns, Viktorijas laikmeta dāmas veidoja skropstu tušas maisījumus privātai lietošanai un šie produkti nekad netika plaši tirgoti.
Dekoratīvās skropstu tušas mūsdienu vēsture aizsākās 19.gadsimta vidū, kad angļu izcelsmes ķīmiķis, parfimērs un tirgotājs Jūdžens Rimmels (Eugene Rimmel) izgudroja pirmo skropstu tušu, formulas dēļ tā diemžēl neguva izteiktu popularitāti un tika ražota tikai personīgajām vajadzībām.
1872.gadā radās visievērojamākā skropstu tušas sastāvdaļa - tika patentēts vazelīns.
Pagāja vēl daudzi gadi līdz 1913.gadā ķīmiķis un farmaceits Tomass L. Viljamss (Thomas Lyle Williams) izstrādāja uzlabotu skropstu Rimmel tušas formulu - tās bāzei tika izmantots tieši vazelīns un ogļu putekļi kalpoja kā krāsviela.
Šo maisījumu izlīdzināja pa skropstām, lai padarītu acis izteiksmīgākas un skatienu valdzinošāku. Viljamss to izgudroja savai mīļotajai māsai Meibelai, kuras vārdā vēlāk 1915.gadā tika nosaukta viņa dibinātā kompānija Maybelline.
1917.gadā zīmols ražošanā palaida kompaktu tušu Cake Mascara. Skropstu tušai tolaik vēl bija sausa konsistence un to izmantoja, uzklājot ar samitrinātu birstīti-ķemmīti, ražota no naftas un melno ogļu putekļu maisījuma. Šā veida tuša joprojām ir sastopama arī mūsdienās, protams, jau krietni pārveidotā veidolā.
Viljamsa izgudrojumu savukārt pilnveidoja jau zīmols Max Factor - sastāvam tika pievienots vasks, kas skropstas padarīja apjomīgākas un spīdīgas.
Kopš tā laika skropstu tuša kļuva par neaizvietojamu rīku dāmu skaistuma kosmētikas arsenālā.
Ap 1920.-30.gadiem skropstu tušu jau plaši lietoja miljoniem sieviešu, to skaitā arī Holivudas kinodīvas Grēta Garbo (Greta Garbo), Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich), Bete Deivisa (Bette Davis) u.c.
Pirmā skropstu tuša, kas ir ūdensnoturīga, parādījās 1938.gadā, to izstrādāja populārā kosmētikas kompānija, kuru radīja Helēna Rubinšteina (Helena Rubinstein).
Tuša tika speciāli izstrādāta baleta dejotājām un lai gan tās sastāva pamatā bijuši dabīgie sveķi, sievietes sūdzējās par acu kairinājumu pēc tās lietošanas - kaut arī jauna un unikāla, tā izraisīja ādas alerģijas, jo sastāvā bija arī terpentīna maisījums.
Papildus ūdensnoturīgajai formulai, šai tušai diemžēl bijis spēcīgs nepatīkams aromāts.
Pirmā skropstu tuša tūbiņā, kādu mēs to pazīstam tagad, parādījās tikai 1960.gadu sākumā un toreiz tās dēvēja par automātiskām. Jaunā formula izrādījās droša, ūdensnoturīga un viegla lietošanā. 1966.gadā modes ikona un modele Leslija Hornbija (Lesley Hornby), kas mums lielākoties pazīstama kā Tvigija (Twiggy), popularizēja modi biezi krāsotām skropstām. Kopš tā laika modē nāca garas un koptas skropstas un izteiksmīgas acis.
Jau pagājušā gadsimta 80.gados neviena sieviete nevarēja iztikt bez skropstu tušas, make-up nebija iedomājams bez bagātīgi uzkrāsotām skropstām.
1988.gadā Max Factor izlaida pirmo caurspīdīgo tušu “No Color” - lieliski piemērotu dabīgā izskata meikapam.
Līdz 1960.gadam ražoja tikai melnu skropstu tušu, bet 1966. parādījās pirmās krāsainās skropstu tušas un vienlaikus divi zīmoli prezentēja šo jaunumu - Revlon izlaida tušu zilā krāsā, savukārt Max Factor - zilu, zaļu, zelta un lavandas.
Piemēram, princese Diāna ļoti bieži izmantoja tikai zilu skropstu tušu. Mūsdienās jau plaši pieejamas tušas gandrīz visās varavīksnes krāsās.
Pagājušā gadsimta beigās kosmētikas jomā bija daudz sasniegumu un inovāciju un ražotāji, savā starpā sacenšoties, joprojām mēģina cits citu pārspēt, radot skropstu tušas, kas ir pagarinošas, vairākas reizes skropstu apjomu palielinošas, skropstas atdalošas, kas tās ieliec un maina formu. Turklāt ir arī plašs mākslīgo pieliekamo skropstu klāsts un dažādas skropstu modificējošas procedūras kosmētikas kabinetos.
