Ne tikai vecums un līdzšinējās sirdskaites ir vienīgie iemesli, kādēļ karstumā palielinās sirds slodze. Sirds veselību var ietekmēt dažādi faktori, tostarp pārkaršana, kā arī alkohola un nepareiza zāļu lietošana.
Kādi ir izplatītākie mīti par sirds veselību vasaras svelmē un kādi drošības pasākumi var palīdzēt pasargāt sirdi, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Pastiprinātas rūpes par sirdi karstā laikā ir būtiskas kā pašiem mazākajiem, tā arī gados vecākiem cilvēkiem. Viens no galvenajiem sirds veselību ietekmējošiem faktoriem karstā laikā ir pārkaršana. Karstā laikā cilvēka ķermenis strauji izjūt krasas pārmaiņas - paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Lai ķermenis spētu karstā laikā funkcionēt, tam ir jāatbrīvojas no papildu karstuma, kas tiek panākts caur svīšanu un asins cirkulācijas nodrošināšanu. Šīs darbības prasa papildu slodzi sirdij - karstā laikā sirds slodze var palielināties pat 2 līdz 4 reizes.
Lai svelmē neradītu papildu slodzi sirdij un līdz ar to neapdraudētu veselību, un neiedzīvotos nopietnās sirds veselības problēmās, sevi ir jācenšas pasargāt no pārkaršanas.
Nereti uz ielas esam redzējuši seniorus, kuri lielā karstumā ir apģērbušies neatbilstoši laikapstākļiem, piemēram, ļoti siltās jakās. Lai arī cilvēkam var būt sajūta, ka ķermenim ir vēsi, ir jāapzinās, ka, visticamāk, pie apģērba izvēles vainīga ir nepareiza ķermeņa termoregulācija un pastāv liels pārkaršanas risks, kas var rezultēties ar pēkšņu vājumu, saules dūrienu vai pat ģībšanu.
Ja rodas aizdomas par pārkaršanu, steidzami nepieciešams padzerties ūdeni un nokļūt ēnā vai vēsās telpās, izvērtējot, vai gadījumā nav nepieciešama arī ārsta uzraudzība.
Pārkaršana un līdz ar to paaugstināta slodzei sirdij ir jo īpaši bīstama zīdaiņiem un maziem bērniem. Mazu bērnu termoregulācija vēl nav līdz galam noformējusies, līdz ar to ir krietni augstāka jutība pret karstumu. Viens no lielākajiem riskiem un arī biežākajām kļūdām, ko pieļauj vecāki, ir auduma pārsega pielikšana priekšā bērnu ratiem tā, ka tiek aizturēta svaiga gaisa apmaiņa. Ratu kulbā ar traucētu gaisa apriti rodas siltumnīcas efekts un temperatūra var ātri vien pat dubultoties, tāpēc ieteicams vai nu iegādāties speciālus ratu saules sargus, kas droši pasargā no tiešiem saules stariem, vai arī veidot paštaisītu saules aizslietni, obligāti pārliecinoties, ka bērns nepārkarsīs.
Pazīmes, kas var liecināt par bērna pārkaršanu, ir vājums un manāms aktivitātes trūkums, kā arī nevienmērīga elpošana.
Svarīgi ņemt vērā, ka zīdaiņus, kuri tiek baroti ekskluzīvi ar mātes pienu, karstā laikā nepieciešams barot vēl biežāk, jo krūts piens kalpo ne vien kā maltīte, bet arī ūdens vietā, savukārt, ja zīdainis uzturā lieto mākslīgā piena maisījumu, par nepieciešamību papildus uzņemt ūdeni, jākonsultējas ar pediatru.
Alkohola lietošana izraisa pastiprinātu urinēšanu un svīšanu, tādējādi radot arī lielāku atūdeņošanās risku. Gadījumos, kad alkohols lietots pārmērīgi un iestājas arī vemšana, ķermenis ir pakļauts augstam dehidratācijas riskam un līdz ar to arī pārkaršanai. Lai jau preventīvi izvairītos no atūdeņošanās riska, ieteicams nepārspīlēt ar uzņemto alkohola daudzumu, jo ļoti karstā laikā alkohols rada palielinātu slodzi sirdij, kas var novest pie straujas veselības pasliktināšanās.
Pārtraukt lietot medikamentus “uz savu galvu” ir bīstami, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir hroniskas saslimšanas un ārsts noteicis regulāru zāļu lietošanu. Tādos gadījumos nevajadzētu pārtraukt lietot zāles svelmes dēļ, jo tas var izraisīt nelabvēlīgas sekas ne vien sirds veselībai, bet arī pastiprināt hronisko saslimšanu. Tāpat karstā laikā papildus jāpiedomā par zāļu uzglabāšanu.
Zāles noteikti nevajadzētu ilgstoši turēt karstumā, jo īpaši tas attiecas uz medikamentiem, ko jāuzglabā īpašos aukstuma režīmos, piemēram, insulīnu.
Lai izvairītos no pārkaršanas, ķermenī ir jābūt pietiekamam daudzumam ūdens. Saldināti dzērieni, limonādes un kafija viennozīmīgi nenodrošina nepieciešamo šķidruma daudzumu dienā. Tieši pretēji - kafija papildus dehidrē, tāpēc līdzīgi kā ar alkoholu, dzerot kafiju, ir papildus jāiedzer arī glāze ūdens. Vidēji nepieciešamais ūdens daudzums dienā ir 2 litri, tomēr jāizvērtē ikdienas paradumi, jo cilvēkiem, kuri daudz sporto un līdz ar to pastiprināti svīst, nepieciešamais ūdens daudzums ir jāpalielina. Savukārt tiem, kuri vēlas palielināt uzņemtā ūdens daudzumu, ir jāuzmanās, lai tas nenotiek pārāk strauji.
Liels daudzums ūdens īsā laika periodā papildus noslogo nieres, kas var attiecīgi radīt ilgtermiņa veselības problēmas, tāpēc uzņemtais ūdens apjoms jāpalielina pamazām - pa vienai glāzei dienā.
Viena no mānīgajām sajūtām pārkaršanas laikā var būt atdzisis ķermenis. Ja āda šķiet vēsa, bet pašsajūta ir slikta (reiboņi, vājums, slikta dūša), ļoti iespējams, ka cilvēks ir jau pārkarsis. Gadījumā, ja pārkaršana ir konstatēta, steidzami nepieciešams nokļūt vēsās, piemēram, kondicionētās telpās, kā arī atgulties, kājas paceļot uz augšu, lai asinis pēc iespējas ātrāk piekļūtu smadzenēm.
Atžirgt palīdzēs jebkas, kā sastāvā ir mentols, tāpēc somā vai kabatā ieteicams turēt košļājamās gumijas vai ledenes ar izteiktu mentola garšu.
Tomēr, lai no sirds problēmām, kas var rasties karstā laikā, izvairītos jau laikus, ieteicams regulāri mērīt asinsspiedienu. Par labu asinsspiedienu tiek uzskatīts 110/70 vai 120/80 mmHg spiediens, hronisku saslimšanu gadījumā tas var atšķirties, bet ne augstāks par 140/90, savukārt pazemināts asinsspiediens ir 100/90 un zemāk, kad vēlams konsultēties ar ārstējošo ārstu, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešama papildu palīdzība. Šobrīd aptiekās ir pieejamas arī speciālas, viegli uzglabājamas un lietojamas aukstuma kompreses, ko lietot gadījumos, kad kļūst par karstu, un kas palīdz līdzīgi kā vēss dvielis pie pieres.
Karstā laikā ievērojami palielinās to cilvēku skaits, kuri iegādājas sirds pilienus, tomēr ar tiem ir jābūt uzmanīgiem un pirms iegādes jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par drošu un pareizu lietošanu.
