Sociālo mediju platformā “Instagram” emociju un viedokļu vētru sacēlusi Dr. Med. Janas Janovskas ieraksts un video uzruna, kurā viņa neiesaka brokastīs ēst… auzu pārslu putru.
“Jūsu ideālas brokastis sākas ar putru? Ar auzu putru, medu, ogām un sviestu? Visticamāk, es jūs apbēdināšu, bet šāda kombinācija tikai pasliktinās jūsu veselības stāvokli ilgstošā perspektīvā. Jo auzas un auzu pārslas ir glutēnu saturošs produkts, un cilvēkiem, kuri ir īpaši ir sensitīvi pret glutēnu, tas atstāj dramatiskas sekas ne tikai uz zarnu trakta mikrobiotu, bet, protams, arī uz hormonālo veselību, ādas un matu stāvokli, un - ķermeņa svaru!” uzsver dermatoloģe un preventīvās medicīnas ārste (“Anti Aging Institute”), Rīgas Stradiņa universitātes lektore un zinātniskā pētniece Dr. Med. Jana Janovska (attēlā).
“Cilvēki nav lopi, lai katru dienu ēstu auzas,” viņa norāda, uzsverot, ka no auzu pārslu putras:
- piepūšas vēders,
- paaugstinās cukura līmenis asinīs,
- var būt pastiprināta matu izkrišana,
- palielinās apetīte.
“Auzu pārslās esošā fitīnskābe traucē mikroelementu uzsūkšanos kuņģa - zarnu traktā, kā rezultātā organismā pietiekamā daudzumā neuzsūcas tādi mikroelementi kā kālijs, magnijs, cinks un dzelzs. Īpaši pie anēmijas vai vājuma/nespēka (magnija trūkuma dēļ). Auzu pārslu tīrais ogļhidrāts momentā paceļ insulīna līmeni asinīs, tāpēc tās nerekomendē cilvēkiem ar insulīna rezistenci vai ogļhidrātu metabolisma traucējumiem,” skaidro Dr. Med. Jana Janovska.
Daktere norāda, ka pieaugušam organismam brokastīs ir vajadzīgs komplicētāks uzturs - ar taukvielām, šķiedrvielām un olbaltumvielām, nevis tīrie ogļhidrāti. “Pēc brokastīm, kas sastāv no auzu putras ar medu, riekstiem un varbūt arī augļiem, ļoti ātri rodas izsalkuma sajūta un atkal gribas kaut ko apēst. Rezultātā ir vieglāk uzņemt liekos kilogramus.”
Dr. Med. Jana Janovska norāda, ka auzu pārslas palielina osteoporozes risku, un sievietēm 50+ tās vispār neiesaka -, jo auzas izskalo kalciju, kas var veicināt jau esošās osteoporozes attīstību.
“Tāpat no auzu pārslām būtu jāizvairās sievietēm ar endometriozi un estrogēnu dominanci, jo auzas ir estrogenēmisks produkts, kas ietekmē estrogēna paaugstināšanos.”
Preventīvās medicīnas speciālistes Janas Janovskas publiskotā informācija sacēlusi īstu viedokļu vētru sociālajos tīklos. Vieni absolūti piekrīt dakteres teiktajam, sakot paldies par jaunāko informāciju veselības jomā un arī komentējot:
- “Personīgi man, apēdot auzu pārslu putru, jau pēc pusstundas parādās vēl lielāks izsalkums, nekā tas bija vēl pirms brokastīm, līdz ar to es jau sen sapratu, ka šī putra nav mana labsajūtas formula.”
- “Nevaru nepiekrist, esmu badā jau pēc stundas. Tādēļ izvēlos olbaltumvielas un “labos taukus” brokastīs.”
- “Šoks par šiem faktiem par auzu pārslu putru, vienmēr tika norādīts uz tās veselīgumu, cik tajā ir B grupas vitamīnu. Taču pēc sajūtām likās, ka tomēr nevajag, jo pēc rīta putras drīz vien izsalkums bija klāt.”
- “Paldies! Kāds beidzot to pasaka skaļi. Es jau gadiem stāstu, ka neēdu auzu putru, jo man ir visas blaknes un vēl zvērīga apetīte, bet visi kā viens man mēģināja iestāstīt, ka tās ir manas iedomas un putras ir super produkts, ar ko sākt dienu.”
- “Auzu pārslu putras ir garšīgas, bet piekrītu teiktajam - drīz vien gribas atkal ēst, vēders ar laiku sāk nepieņemt.”
- “Vispār, precīzi. No rīta pamosties plakana, ieēd auzu tumi (uz ūdens, bez piedevām) un vēders kā bungas! Arī atteicos un atteicos tieši onkoloģijas laikā! Sapratu, ka tas man kairina zarnas, rada smaguma sajūtu. Pārgāju uz griķu putru - ar dažādām piedevām. Un rezultāts ir daudz labāks.”
“Jā, pēc brokastīs apēstas auzu pārslu putras apetīte ir kā pieciem vilkiem! Pilnīgi piekrītu dakterei!”
- “Jūs esat ārste, kura tiešām iedziļinās. Jūsu zināšanas un izglītība priekš Latvijas iet laikam pa priekšu. Kad pirmo reizi dzirdēju jūsu lekciju, es tiešām klausījos muti vaļā, jo info dublējās ar to, ko biju lasījusi grāmatās, un vienmēr bija vēlme rakt dziļāk. Kā tas var būt, ka par tādām lietām ārsti Latvijā nerunā? Cik virspusēji viņi skatās uz cilvēka veselību, ka analīzes Latvijā jāizlūdzas? Jocīgi uz mani skatās un “nopratina”, ja lūdzu kādu neierastu rādītāju. Jūs mācat cilvēkiem uzņemties atbildību par savu veselību, kas ir labi. Sniedzat padziļinātu pasaules līmeņa informāciju. Paldies jums par to!”
- “Latvijas medicīna un domāšana ārstiem, sabiedrībai ir vēl vairākus gadu desmitus atpakaļ... Žēl! Pati esmu anestēzijas māsa un tik ļoti gaidu, ka būtu vairāk tādu domājošu ārstu kā jūs, tad mums būtu pilnīgi cita veida slimnīcas, ārstniecība...”
Protams, visi nav vienisprātis, un tāpēc virtuālajā vidē atklāti “uzbrūk” dakterei. Kāds mēģina iebilst, ka auzu pārslās nav glutēna, uz ko daktere atbild, ka “auzu pārslās var būt glutēns, ja tas ir piemaisīts nejauši - rūpnīcās, kur tiek fasēts, vai aug augsnē, kur ir citi glutēnu saturoši augi. Glutēns salīmē zarnu trakta bārkstiņas, tādejādi pasliktinot gremošanu un barības vielas neuzsūcas pietiekamā apjomā. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem ar glutēna nepanesamību - viņiem var būt izteikta sensitivitāte uz olbaltumu, kas ir auzās”. Daktere papildina: “Auzu pārslās ir arī avenalīns, kas var būt alerģisks glutēna jutīgiem cilvēkiem.
Kāds cits atgādina, ka pirms sešiem gadiem daktere kādā intervijā auzu pārslas minējusi kā vienu no TOP5 produktiem ādas veselībai. Un arī šo komentāru daktere pacietīgi paskaidro:
“Nekas nav akmenī iecirsts. Sešu gadu laikā ir veikti daudz un dažādu pētījumu. Jā, mums, ārstiem, ir jātrenē neiroplasticitātes spējas un nemitīgi jāmācās, jāiegūst arvien jaunas zināšanas, jāskatās plašāk. Un nedrīkst aizmirst, ka viss ir ļoti, ļoti personalizēti,” uzsver Dr. Med. Jana Janovska.
Tiesa, skaļākie pretējā viedokļa paudēji nevar lepoties ar medicīnisku izglītību. Tā ir nezināšana un/vai nevēlēšanās iedziļināties.
Dr. Med. Jana Janovska ir RSU Iekšķīgo slimību katedras medicīnas zinātņu doktore, pasniedzēja un pētniece, dermatoloģe, preventīvās un integratīvās medicīnas ārste, Baltijas Preventīvās medicīnas asociācijas prezidente, vairāku starptautisku patentu līdzautore, Pasaules pretnovecošanās medicīnas asociācijas biedre un eksperte ģenētiskā riska novērtēšanā (Hārvardas medicīnas skola, “Reunis”, “Nordic laboratories”).
Starp citu, daktere savā “Instagram” profilā apkopojusi arī vairākus pētījumus, piedāvājot tajos iedziļināties ikvienam, kam tas interesē, kuri apšauba viņas teikto. Tur ir apkopoti pētījumi par to, ka :
1) visaugstākais glikēmiskais indekss no alternatīvajiem pieniem ir tieši auzu pienam,
2) ikdienu lietojot uzturā (brokastīs) augsta glikēmiskā indeksa un cieti saturošus produktus, paaugstinās disbiozes attīstības risks,
3) disbioze zarnās (ar baktēriju pāraugšanas sindromu, sēņu pāraugšanas sindromu) var izraisīt ne tikai malabsorbciju zarnās (mikroelementu un vitamīnu deficītu, matu, ādas kvalitātes pasliktināšanos, dzelzs deficītu), bet arī ietekmēt insulīnam līdzīgā peptīda IGF-1 līmeņa paaugstināšanos zarnās.
“Būt līderei industrijā nav viegli, bet tas ir tā vērts. Manu pacientu veselība ir mana prioritāte ,” saka Dr. Med. Jana Janovska, ikvienam novēlot: “Izglītojieties! Esiet veseli, skaisti un laimīgi!”
