Vasaras sezonā, kad vairāk laika pavadām ārpus telpām, staigājam basām kājām un izvēlamies atvērta tipa apavus, pēdām ir vajadzīgas papildu rūpes. Jo tieši vasarā pēdu āda un nagi ir vairāk pakļauti ārējās vides iedarbībai, kā rezultātā var ciest ne vien to skaistums, bet arī veselība.
Pēdu veselības problēmas nav tikai estētisks jautājums - daudzas no tām var radīt sāpes un diskomfortu, tādā veidā būtiski ietekmējot ikdienu. Kādas ir biežākās pēdu veselības problēmas, ar ko nākas saskarties vasaras sezonā, un kā parūpēties par pēdu veselību un skaistumu ikdienā, stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Būtiskākais priekšnoteikums skaistām un veselām pēdām - tā ir rūpīga higiēna. Kājas ieteicams mazgāt 1-2 reizes dienā, ūdenim nevajadzētu būt pārlieku karstam, pēdu mazgāšanai noteikti nevajadzētu izmantot ziepes ar smaržvielām, to vietā labāk lietot bērnu ziepes vai īpašus mazgāšanas līdzekļus, kas piemēroti kājām. Pēc mazgāšanas kājas rūpīgi jānoslauka, izslaukot arī pirkstu starpas, un jāuzklāj tām krēms.
Ieteicams izvēlēties līdzekļus, kuru sastāvā ir vazelīns, lanolīns, 10% urīnviela vai kampareļļa, kas mitrina un dziedē kairināto ādu.
Divas reizes nedēļā kāju pēdas var palutināt ar sāls vanniņām un kāju skrubi, un pēc tam ieziest pēdas ar krēmu, kas satur 10% urīnvielu, E vitamīnu, avokado vai jojobas eļļu.
Ja kājas pastiprināti svīst, papildus ieteicams lietot pēdu dezodorantu vai izsmidzināmo pretsviedru līdzekli. Pēdu skaistumam noderēs arī rīcineļļas vai medus kompreses un vanniņas, kam pievienota mīkstinoša un atsvaidzinoša eļļa, piemēram, lavandas vai eikalipta eļļa.
Ja novērojamas kādas problēmas, piemēram, sausa un bojāta pēdu āda, aptiekās iespējams iegādāties arī speciālas pēdu maskas.
Izvēloties nepiemērotus apavus, kājas pastiprināti svīst, tādējādi radot labvēlīgu vidi sēnīšu attīstībai, uz pēdām un pirkstiem viegli var veidoties tulznas, vaļēji apavi veicina ādas kairinājumu, savukārt pienācīgi neapstrādājot pat pavisam nelielas brūces, var veidoties infekcija.
Apaviem jāatbilst pēdas garumam un platumam, tiem jābūt vaļējiem vai darinātiem no dabiskiem materiāliem, tādā veidā ļaujot ādai elpot un mazinot svīšanu. Jāpārliecinās, ka apavi ir ērti un mīksti, pirksti tajos var brīvi izplesties un nav saspiesti.
Nevajadzētu izvēlēties apavus ar plānu zoli - tie nenodrošina amortizāciju, kā rezultātā jau pēc īsas pastaigas būs jūtams nogurums un sāpes.
Vispiemērotākie būs apavi ar aptuveni 3-5 centimetru augstu papēdi. Vienus un tos pašus apavus nevajadzētu valkāt katru dienu, tiem jāļauj izžūt un tie regulāri jādezinficē ar antibakteriālu līdzekli.
Kājām svīstot, veidojas mitra un silta vide, kas ir labvēlīga dažāda veida sēnīšu infekciju attīstībai. Sēnīšu infekcija ir ļoti lipīga, tāpēc tā viegli var iekļūt ādā, arī izmantojot koplietošanas telpas, piemēram, baseinā, pirtī vai sporta zāles dušā. Par ādas sēnītes attīstību liecina ādas apsārtums, plaisas vai mazi pūslīši kāju pirkstu starpās, savukārt nagu sēnītes galvenie simptomi ir kāju nagu sabiezējums un mainīta krāsa.
Lai izvairītos no sēnīšu infekcijām, pēdas nepieciešams rūpīgi kopt, bet, apmeklējot sabiedriskas vietas, vienmēr jāvelk čības.
Sēnītes saslimšanas sākuma stadijā iespējams lietot bezrecepšu preparātus - ziedes, šķīdumus vai krēmus, bet, saslimšanai attīstoties, tie vairs nespēs veikt savu funkciju un būs nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.
Ilgstoši uzturoties saulē, ar saules aizsargkrēmu nepieciešams rūpīgi noziest ne tikai ķermeni, bet arī pēdas. Aizsargkrēms jāklāj gan uz pēdu augšpuses un apakšas, gan uz pirkstiem un to starpās.
Papēžu āda jau no dabas ir biezāka un izturīgāka - tā pastāvīgi atrodas berzes un spiediena ietekmē. Pastiprinātas slodzes, nepareizas higiēnas, neatbilstošu apavu vai citu faktoru rezultātā āda var kļūt sausāka un sabiezēt, papēžu apvidū var parādīties plaisas. Ja pēda ir traumēta, uz tās ir brūce, nobrāzums, tulzna vai cita veida bojājums, to nepieciešams atbilstoši apkopt.
Ja tulzna nav plīsusi, tā maigi jānomazgā ar ziepjūdeni un virs tās jāuzlīmē plāksteris. Lai pilnvērtīgi aizsargātu cietušo vietu, ieteicams izvēlēties speciālu hidrokoloīda plāksteri, kas nodrošinās amortizāciju un labāk turēsies pie ādas, tā pasargājot sāpošo vietu no netīrumiem. Tulznai pārplīstot, pirms plākstera uzlīmēšanas brūci nepieciešams dezinficēt. Noderēs antiseptiski brūču krēmi vai spirtu nesaturoši dezinfekcijas līdzekļi.
Ilgstošas berzes vai spiediena dēļ uz pēdām var veidoties varžacis - ādas sabiezējumi, kuru vidū atrodas serde, kas iespiežas dziļāk ādā, radot sāpes. Varžacs vietu nekādā gadījumā nedrīkst griezt vai plēst, to var viegli novīlēt ar tīru pēdu vīli, vīlējot vienā virzienā, līdz noņemta varžacs virskārta. Pēc tam uz varžacs var uzlikt speciālu krēmu vai šķīdumu, kas satur salicilskābi vai urīnvielu, - tie palīdzēs noņemt sabiezējušo raga kārtu. Tiesa, tie jālieto piesardzīgi, neskarot veselo ādu. Nereti cilvēki jauc pēdu kārpas ar varžacīm, nepareizi tās ārstē, tāpēc vislabāk šādu problēmu gadījumā doties pie podologa.
Siltie laikapstākļi, pēdas svīšana un vaļēji apavi rada labvēlīgu vidi infekcijas attīstībai, tāpēc visus bojājumus nepieciešams dezinficēt un aizsargāt, uzklājot uz tiem plāksteri vai pārsēju.
Lai gan staigāšana bez apaviem uzskatāma par veselīgu, to darot, jāievēro piesardzība. Šādas pastaigas laikā iespējams viegli savainoties, turklāt tādā veidā uz kājām var viegli nokļūt baktērijas, kas var izraisīt infekciju. Publiskās vietās noteikti jāvelk apavi, bet pēc staigāšanas ar basām kājām pēdas rūpīgi jānomazgā.
Profilaksei ieteicams lietot dezinfekcijas līdzekli, kas pasargās pēdas no baktērijām, ādas iekaisumiem un plīsumiem. Lai parūpētos par pēdu veselību, ir svarīgi laikus diagnosticēt problēmu un to atbilstoši ārstēt, bet, ja paša spēkiem neizdodas tikt galā, jāvēršas pie podologa.
Stipri saplaisājušu papēžu gadījumā vislabāk doties pie podologa, kurš ieteiks vislabāko problēmas risinājumu konkrētajā gadījumā.
