Man šķiet, ka motivācijas tēma ir pārrunāta no visām iespējamām šķautnēm jau tik daudzos avotos, tomēr tā vēl aizvien daudziem ir ļoti aktuāla. Arī es, kā trenere, bieži saņemu jautājumus - kur es iegūstu un “ņemu” motivāciju, kā palikt motivētam utt.
Daudzas sievietes saka, ka nesporto, jo nav motivācijas. Vai tiešām? Es sāku analizēt šo problēmu. Kādēļ citi cilvēki it kā ir pašmotivēti vai spēj uzturēt motivāciju sevī, bet citi šo sajūtu nespēj noturēt pat dažas dienas?
Pirmkārt, cilvēki jau piedzimst ar zināmu psihotipu un rakstura īpašībām, otrkārt - arī vide un audzināšana atstāj lielu iespaidu, bet tik un tā, vai motivāciju var iemācīties? Manā pieredzē ar klientēm - motivāciju var iemācīties un šajā rakstā pastāstīšu KĀ!
Bet kas manā pieredzē stāv pāri motivācijai? Disciplīna un ieradumi. Tās ir darbības, ko dari autopilotā, ar savu zemapziņu. Piemēram, tīri zobus, ieliec drēbes veļas mašīnā utt. Tu taču nedomā katru vakaru, vai reāli jūties motivēts tīrīt zobus? Pat, ja ir slinkums, tu drīzāk vienkārši ej un izdari, jo tu negribi nekoptus zobus. Līdzīgi vajadzētu strādāt motivācijai sportot - tu taču negribu sāpošu muguru, lieko svaru utt.
Disciplīna un tavi regulārie ieradumi ir tā brīnumformula. Jo motivācija 90% gadījumu rodas darot - procesā - caur ieradumiem. Regulāras ikdienas darbības ir tās, kas palīdzēs motivāciju atgūt slinkajos posmos.
Mans piemērs. Pēc bērna piedzimšanas pieņēmos svarā par 20 kilogramiem. Ja es būtu gaidījusi motivāciju - sākt sportot - vilkusi treniņtērpu un likusi sev kustēties tikai motivētajās dienās, tad 100% es šobrīd nebūtu atguvusi ne tuvu savu komforta svaru un vēl aizvien stāvētu pie loga cerībā, ka man motivāciju kāds atsūtīs ar Bolt, kā smuku kastīti ar sušī. Stāsta morāle -DISCIPLĪNA pāri MOTIVĀCIJAI.
Kad par šo tēmu rakstīju, man ienāca prātā jauna un dziļa doma - vai ir vēl trešais aspekts? Vai stāv vēl kas aiz motivācijas un disciplīnas? Un es ieraudzīju kaut ko. Zini, KAS tas ir? Mīlestība un cieņa pret sevi jeb self love. Man šķiet, ja cilvēks pa īstam mīl un ciena sevi - viņam nebūs grūti atrast iemeslu piecelties un darīt lietas, kas kalpo viņa pašsajūtai, izskatam un veselībai.
Man liekas, ka rūpes par sevi, ir mīlestība pret sevi. Un, ja tu sevi mīli - tu vēlies būt laimīgs.
Un pēc psiholoģiskajiem pētījumiem neatkarīgi no cilvēka psihotipa - visi cilvēki alkst pēc piepildījuma, piederības, atzinības, drošības un galu galā - laimes, visi vēlas būt laimīgi. Un, ja tu zini savu laimes formulu - kas tevi padara patiesi laimīgu, tad motivācija sāks nākt ar vieglumu.
Piemērs. Tev pasaka, ka rīt 6 no rīta jāceļas un kopā ar kaimiņiem jātīra sniegs - cik motivēts tu jūties 1 no 10? Un otrs scenārijs - rīt 6 jāceļas un uz 2 nedēļām jābrauc 100% apmaksātā braucienā uz Maldīvu salām. Tu automātiski sajutīsies motivēts, kad zināsi, ka dari kaut ko savam priekam, savai labsajūtai. Ceru, ka tu tagad smaidi un no šodienas sāksi ieskatīties sevī dziļāk, pat uzsākot treniņus.