Fotogrāfiju retuša ir dzimusi reizē ar pašu fotogrāfiju – 19. gadsimta 40. gados. Cilvēkiem vienmēr ir patikuši uzlaboti, pat glaimojoši attēli, un fotogrāfi labprāt izdabā klientu vēlmēm. Sākumā retuša bija roku darbs, process, kas prasīja daudz laika un spēka.
Tā tas turpinājās gandrīz pusotru gadsimtu, līdz tika izgudrota digitālā fotogrāfija. 1987. gadā dzima Photoshop programma - daudzfunkcionāls grafiskais redaktors, kas radīja īstu revolūciju retušas lietā.
Par to, cik korekti ir publicēt līdz ideālam uzpucētus zvaigžņu attēlus, presē sāka runāt jau 2000. gadu sākumā. Dažas no slavenībām (piemēram, Keita Vinsleta un Džūlija Robertsa) iestājās pret savas ārienes pārmērīgu rediģēšanu arī pašas. Plašāku publiku šī problēma toreiz vēl neskāra - fotošopu pārvaldīja retais. Taču pēdējos 10 gados, attīstoties viedtālruņiem, retuša kļuvusi pieejama ikvienam. Instagram, Snapchat, Facetune - tas viss tika izdomāts, lai patērētājs varētu ātri un efektīvi radīt “labāku sevis versiju”.
Sākumā tā šķita tikai nevainīga spēle. Sociālo tīklu lietotāji, sapriecājušies par pirmo filtru parādīšanos, pielaikoja sev suņu purniņus un pūta varavīksni ārā pa muti. Taču drīz jautrā aizraušanās pārgāja pavisam citā līmenī: cilvēki kļuva apsēsti ar savas ārienes uzlabošanu. Mūsdienās katrs otrais sociālo tīklu lietotājs piemēro savām fotogrāfijām dažādus efektus, un dzīvas, neapstrādātas fotogrāfijas redzam ārkārtīgi reti. Dažos viedtālruņos aplikācijas fotogrāfiju uzlabošanai jau sākotnēji ir iestrādātas kamerā: taisot selfijus, cilvēks uzreiz saņem rediģētu fotoattēlu, oriģinālu nemaz neredzējis. Pat Zoom’am tagad ir savs iebūvēts beauty rīks.
Un šī “digitālā plastika” nav tik nekaitīga, kā varētu šķist. Ārsti apgalvo, ka dzīšanās pēc ideālām fotogrāfijām var veicināt kompleksu attīstību un mentālā stāvokļa pasliktināšanos. Medicīnas žurnāls “JAMA Facial Plastic Surgery” publicējis atskaiti, kurā teikts, ka foto ar filtriem, kas dzēš robežas starp realitāti un fantāziju, var izprovocēt ķermenisku dismorfiju. Tas ir psihisks traucējums, kas liek cilvēkam ieciklēt uzmanību uz neesošiem savas ārienes trūkumiem.
Sociālie tīkli un pašbilžu mānija ir noveduši sabiedrību līdz situācijai, kurā katrs ceturtais pusaudzis pasaulē cieš no psihiskiem traucējumiem sevis nepieņemšanas dēļ. Dzenoties pēc ideāla, cilvēki sāk praktizēt ekstrēmas diētas un pārmērīgi aizraujas ar sporta treniņiem. Daudzi jau jaunībā ķeras pie plastiskās ķirurģijas. Turklāt agrāk pacienti pie “skaistuma ārsta” ieradās ar kinozvaigžņu fotogrāfijām, bet mūsdienās kā paraugu atnes paši savus retušētos foto. Liela daļa šādu cilvēku nekad nespēs apstāties un turpinās veikt dažādas beauty procedūras līdz bezgalībai, jo kādu trūkumu varēs atrast vienmēr.
Gan Snapchat, gan Instagram ir ievērojami palielinājuši savu auditoriju uz filtru un masku ieviešanas rēķina, taču tagad, kad ārsti brīdina par līdzīgu produktu kaitīgumu lietotāju psihiskajai veselībai, ir spiesti kaut kā reaģēt. Nesen “Spark AR” - kompānija, kas atbild par Instagram maskām, - paziņoja, ka gatavojas aizvākt no platformas filtrus, kas saistīti ar ārienes pārveidošanu.
Tikmēr Francijā nolemts ķerties pie influenceriem, kuri neievēro reklāmas noteikumus - tostarp izmanto retušētus attēlus bez speciāla marķējuma. Retuša pārspīlē popularizētās preces efektu un maldina patērētājus, tātad būtībā padara reklāmu negodprātīgu.
Jau 2017. gadā Francijā tika pieņemts likums, ka visiem preses un interneta reklāmas attēliem, kas pakļauti filtriem un uzlabojumiem, jāpiekabina etiķete ar uzrakstu “photographie retouchée” (retušēta fotogrāfija). Līdzīgi likumi ir arī citās valstīs. Taču runa ir tieši par tiem attēliem, kam ir komerciāli mērķi. Neviens neliedz cilvēkiem rediģēt savas privātās bildes.
Problēma ir tā, ka influenceru gadījumā dažkārt ir ļoti grūti novilkt robežu starp privāto un sabiedrisko dzīvi un pierādīt, ka attēls tiek izmantots tieši komerciāliem nolūkiem. Arī pats influencera statuss pagaidām nav līdz galam un precīzi noteikts: pasaulē joprojām nav gana vienota un juridiski nostiprināta jēdziena. Tāpēc visi šie antiretušas likumi pēc būtības nedarbojas, un publika joprojām tiek maldināta ar ideālām bildēm, kurām ir maz sakara ar realitāti.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv