Agrāk, izejot no biroja, mēs atstājām darbu aiz muguras. Tagad tas dzīvo mūsu tālruņos un var ierasties pirms un pēc darba, piemēram, ziņojums: "Sveiki! Vai jums ir minūte?" Izklausās pazīstami? vēsta "DoctorPiter".
Ziņojumapmaiņas lietotnes, kas ir kļuvušas par daļu no mūsu dzīves, ir sapludinājušas robežas starp darbu un brīvo laiku. Ziņojumi no kolēģiem, partneriem un klientiem var mūs pamodināt nakts vidū vai pārtraukt rīta atpūtu. Tas daļēji ir saistīts ar plaši izplatīto pāreju uz attālinātu darbu COVID-19 laikā. Neskaidrās robežas starp darbu un brīvo laiku joprojām ir problēma.
Daudzi iebildīs: ir klusuma režīms un "klusuma" funkcija. Protams, mēs varam izvēlēties nelasīt uznirstošos ziņojumus vai paziņojumus. Bet tiem, kas nevar izslēgt savus tālruņus, piemēram, gados vecāku radinieku dēļ, un jo īpaši nemierīgiem cilvēkiem, tas nav tik vienkārši. Rodas doma: “Ja nu kaut kas ir noticis? Mums jāpārbauda.”
"Ir sociālās normas, par kurām ne visi zina, bet tās ir vērts apsvērt un noteikt pašiem," skaidro eksperti.
Darba ziņojumiem pareizais laiks ir:
"Ārkārtas situācija varētu ietvert rūpniecisko avāriju vai situāciju, kurai nepieciešams tūlītējs risinājums un kuru nevar gaidīt līdz rītam, ja vien darba līgumā nav noteikts citādi," atzīst eksperti. "Ārkārtas situācija nav tad, ja es tikko kaut ko atcerējos un gribēju precizēt, lai neaizmirstu, nevis steidzami, bet... un balss ziņojumi."
"Gadās, ka komandai vai grupai ir dažādas laika joslas. Taču šajā gadījumā ir vērts atsevišķi vienoties par noteikumiem," saka psihologi. "Galu galā sūtītājs, iespējams, ir pārkāpis robežas, kad nenošķir personīgo un darba dzīvi, strādā naktī un pieņem, ka visi to dara."
Varbūt šī persona ir nemierīga, baidās aizmirst vai ka rīt būs par vēlu, tāpēc nolemj steidzami un tūlīt nosūtīt īsziņu, piebilst eksperti. Un jā, dažreiz uzņēmumi pieņem īsziņas jebkurā laikā. Ir vērts par to pajautāt, piesakoties darbam.
Robežas jānosaka personai, kuras teritorijā ielaužas. "Protams, var mēģināt mainīt visus apkārtējos, bet daudz vieglāk ir sākt ar sevi un aizsargāt savas intereses," saka speciālisti.
"Ja kādu iemeslu dēļ nevēlaties vai nevarat uzbūvēt žogu (izslēgt paziņojumus, iestatīt klusuma režīmu), varat mēģināt personīgi vienoties par noteikumiem ar visiem, ar kuriem sazināties ziņojumapmaiņā. Tiesa, tad tie būs jāpaskaidro katram jaunajam cilvēkam vēlreiz un jāatgādina vairākas reizes — nav redzamas robežas."
"Varat izslēgt darba tērzēšanas skaņas, atstāt skaņu ārkārtas kontaktiem, izmantot režīmu "netraucēt" no pulksten 22.00 līdz 8.00 un iestatīt atšķirīgu uzvedību personiskajām un darba tērzēšanām," piebilst psihologi.
Ja cilvēki jums sūta īsziņas vēlu, novelciet citu līniju — neatbildiet uzreiz, pat ja esat nomodā un tas aizņem tikai minūti.
"Tas ir kā atvērt vārtus viesiem noteiktā laikā, lai netiktu pastiprināta norma: "Rakstiet jebkurā laikā, es atbildēšu,"" skaidro eksperti.
Dažreiz cilvēki pat neapzinās, ka tas varētu būt nepieņemami kādam citam. Tāpēc ir obligāti jāpasaka personai, kura pārmērīgi izmanto saziņu ārpus darba laika: "Esmu ievērojusi, ka jūs bieži sūtāt īsziņas ar nokavēšanos. Es nevaru atbildēt vakarā; tas ir mans laiks. Vienosimies: ja tas nav steidzami, iestatiet atliktu ziņojumu vai rakstiet no rīta, un, ja notiek kaut kas steidzams, piezvaniet."
"Un neaizmirstiet pārbaudīt sevi: vai sūtāt ziņas pēc pulksten 21? Vai gaidāt tūlītēju atbildi? Vai apvainojaties, ja nesaņemat tūlītēju atbildi? Vai sūtāt īsziņas nedēļas nogalēs?" iesaka psihologi.
