Ķīnā uzbūvēts neparasts ceļš: asfaltā izmantotas vairāk nekā 33 tonnas plastmasas. No malas tas izskatās pēc pavisam parasta ceļa, taču tā segumā paslēpts materiāls, kuru parasti asociējam ar atkritumu tvertnēm, nevis ceļu būvi – pārstrādāta plastmasa.
Ķīnā izmēģināta tehnoloģija, kas nākotnē varētu palīdzēt gan samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, gan ietaupīt tradicionālos ceļu būves materiālus, raksta “The Times of India”.
Ķīnas Dzjansu provinces Sučjaņas pilsētā izbūvēts aptuveni divus kilometrus garš ceļa posms, kura asfaltbetona maisījumā izmantotas 33,4 tonnas pārstrādātas plastmasas. Projekts tiek dēvēts par pasaulē pirmo ceļa seguma demonstrācijas projektu, kurā izmantota tā dēvētā divu veidu pārstrādātās plastmasas piejaukuma tehnoloģija.
Un pats interesantākais - braucot pa šo ceļu, cilvēks nemaz nevarētu pateikt, ka zem automašīnas riteņiem atrodas desmitiem tonnu kādreizējo plastmasas atkritumu.
Plastmasa nav vienkārši “iemaisīta” asfaltā
Ideja nav tik vienkārša, kā varētu šķist - paņemt plastmasas pudeles, sasmalcināt tās un samest asfaltā.
Šajā projektā izmantoti divu veidu pārstrādāti plastmasas materiāli. Termoplastmasa aizstāj aptuveni 20% no tradicionālā bitumena, savukārt termoreaktīvā plastmasa aizstāj aptuveni 50% minerālā pildmateriāla, tādējādi plastmasa kļūst par daļu no ceļa būvniecībai nepieciešamā materiāla.
Vienkāršoti sakot - daļa no tā, kas parasti būtu jāiegūst, jāapstrādā un jāizmanto ceļa būvniecībā, tiek aizstāta ar pārstrādātu plastmasu.
Ko tas dod?
Projekta autori norāda, ka, izmantojot pārstrādāto plastmasu, asfalta maisījuma kopējās izmaksas samazinātas par aptuveni 18,6%, savukārt aprēķinātais oglekļa emisiju samazinājums sasniedzis 36%.
Turklāt vienā ceļa posmā izdevies izmantot 33,4 tonnas plastmasas, kas citādi būtu jāapsaimnieko citā veidā.
Tas nozīmē, ka viena ideja vienlaikus mēģina atrisināt divas problēmas: ko darīt ar plastmasas atkritumiem un kā samazināt ceļu būves ietekmi uz vidi.

Vai šis ceļš tiešām ir izturīgs?
Ceļš satiksmei tika atklāts 2024. gada jūnijā, bet projekta rezultāti plašāk tika prezentēti 2025. gada pavasarī. Līdz tam ceļa posms bija piedzīvojis gan vasaras, gan ziemas sezonu. Projekta veicēji norādīja, ka seguma kvalitātes un drošības rādītāji atbilda noteiktajām prasībām un ceļa ekspluatācijas rādītāji bijuši labi. Vienlaikus turpinās ilgtermiņa novērojumi, lai saprastu, kā segums uzvedīsies daudzu gadu laikā.
Plastmasa ceļos nav pilnīgi jauna ideja
Ķīnas projekts nav pirmais mēģinājums izmantot pārstrādātu plastmasu ceļu būvē - pārstrādātas plastmasas piejaukšana asfaltam jau iepriekš izmēģināta dažādās pasaules valstīs. Ķīnā jau 2021. gadā, Šanhajā tika izveidots ceļa posms, kura asfaltā izmantota pārstrādāta plastmasa, tostarp vairāk nekā 6000 izlietotu piena pudeļu.
Taču Sučjaņas projekts atšķiras ar apjomu un tehnoloģiju - tajā vienlaikus izmantoti divi dažādi pārstrādātās plastmasas veidi, lai aizstātu gan daļu bitumena, gan daļu minerālā pildmateriāla.
Šādas tehnoloģijas potenciāls kļūst vēl interesantāks, ja paskatās uz ceļu būves mērogu - Ķīnā tiek izmantoti milzīgi asfalta apjomi, tāpēc pat salīdzinoši neliela tradicionālo materiālu aizstāšana ar pārstrādātu plastmasu teorētiski varētu nozīmēt ļoti lielu atkritumu daudzumu pārvirzīšanu uz atkārtotu izmantošanu.
Projekta pētnieki lēš, ka tehnoloģijas plašāka ieviešana Ķīnas ceļu būvē un ceļu uzturēšanā nākotnē varētu ļaut izmantot miljoniem tonnu pārstrādātas plastmasas gadā.
Vai kādreiz arī mēs brauksim pa ceļiem no plastmasas?
Visticamāk, ne gluži tā, kā to iztēlojamies - šis nav “plastmasas ceļš” tādā nozīmē, ka visa brauktuve būtu izgatavota no plastmasas. Tas joprojām ir asfaltbetona ceļš, kurā daļa tradicionālo materiālu aizstāta ar pārstrādātu plastmasu.
Taču pati ideja ir gana iespaidīga: plastmasas atkritumi, kas kādreiz tika uzskatīti par problēmu, var kļūt par izejvielu infrastruktūrai, kuru izmantojam ik dienu.
Iespējams, nākotnē plastmasas pudele, pārtikas iepakojums vai cits plastmasas atkritums nebūs tikai kaut kas, no kā jāatbrīvojas, bet gan var kļūt par daļu no ceļa, pa kuru mēs paši pēc tam braucam.