Pat tie, kuriem ir visaugstākais IQ, riskē kļūt dumjāki, ja viņi dzīvo līdzīgu dzīvesveidu. Lūk, piecas lietas, kas pakāpeniski notrulina mūsu smadzenes.
"Viņa agrāk bija muļķe, un viņa joprojām ir muļķe," kāds nicinoši saka par citiem cilvēkiem. Patiesībā mūsu smadzeņu spējas pastāvīgi mainās. Un, kamēr daži cilvēki kļūst gudrāki, citi piedzīvo pretēju procesu, raksta DoctorPiter.
Psiholoģijā pastāv jēdziens, ko sauc par "pašsabotāžu". Tā ir uzvedība, ar kuru cilvēks, bieži vien neapzināti, rada sev problēmas. Bet ir vēl viena izplatīta pašsabotāžas sekas, kuru dēļ mēs pakāpeniski kļūstam dumjāki.
Hārvardas profesors Aleksandrs Pūtio nosaucis piecus galvenos ieradumus, ar kuriem mēs sabotējam savas smadzenes.
"Viņš piedzima tik gudrs" ir viskaitīgākais uzskats, pēc profesora domām. "Psihologi to sauc par intelekta teoriju — uzskatu, ka cilvēka spējas ir iedzimtas un nemainīgas," saka Aleksandrs Pūtio.
Daudz lietderīgāk ir domāt par smadzenēm kā muskuli, kas jāvingrina. 2007. gadā psiholoģe Liza Blekvela no Kolumbijas Universitātes veica eksperimentu. Viņa un viņas kolēģi pārliecināja vidusskolas skolēnus, ka intelekts var augt kā muskulis. Ticot tam, bērni gada laikā pastāvīgi uzlaboja savus matemātikas rezultātus, savukārt viņu vienaudži tajā pašā mācību programmā uzrādīja daudz sliktākus rezultātus.
"Skumji, ka daudzi no mums turpina rīkoties tā, it kā mūsu garīgie griesti būtu neiznīcināmi, kad durvis uz uzlabojumiem ir plaši atvērtas un mēs to pat nepamanām," saka Aleksandrs Pūtio.
Miegs ir daudz vairāk nekā tikai atpūta — tā ir mūsu smadzeņu attīrīšanas metode. Dienas laikā tās strādā, domā un šajā procesā rada atkritumus — liekos proteīnus un citas molekulas, kas var būt toksiskas, ja tās netiek izvadītas. Piemēram, beta-amiloīds un tau-amiloīds — proteīni, kas izraisa Alcheimera slimību. Un šie neirotoksiskie atkritumi tiek izskaloti no smadzenēm tikai miega laikā.
“Miegs ir laiks, kad smadzenes atkārto, atjauno un pārprogrammē dienas laikā apgūto,” saka Hārvardas profesors. “Tāpēc, kad mēs izlaižam miegu, mēs ievērojami samazinām smadzeņu veiktspēju. Mūsu izpildfunkcijas kļūst blāvas, un mūsu spēja pieņemt lēmumus kļūst neefektīva.”
Daudzi pētījumi liecina, ka pat neliels nakts miega ierobežojums pasliktina uzmanību, darba atmiņu, garastāvokli un spriestspēju.
Viena no visizplatītākajām pašsabotāžas formām ir alkohols. Iespējams, ikviens, kurš ir bijis piedzēries, atceras muļķības, ko ir izdarījis. Vai varbūt viņi neatceras: alkohols nodara ļaunumu atmiņai.
Nesen veikts Amerikas Neiroloģijas akadēmijas pētījums atklāja, ka astoņu vai vairāk alkoholisko dzērienu lietošana nedēļā ir saistīta ar skaidrām smadzeņu bojājumu pazīmēm.
Darāmo lietu saraksta sastādīšana, grafika ievērošana, termiņu noteikšana — tas izklausās garlaicīgi, bet smadzenēm tas patīk. Un otrādi: atlikšana, kad cilvēks pastāvīgi atliek svarīgus, steidzamus uzdevumus, apzināti novēršot uzmanību ar sociālajiem medijiem, TV šoviem un citām sīkumiem, notrulina mūsu garīgās spējas.
2021.gadā neiropsihologs Entonijs Rinaldi veica pētījumu koledžas studentu vidū. Viņš secināja, ka cilvēkiem ar augstāku prokrastinācijas līmeni ir problēmas ar izpildfunkcijām, tostarp paškontroli, darba atmiņu un kognitīvo elastību.
“Pat visspilgtākajiem domātājiem ir nepieciešama disciplinēta struktūra, lai pilnībā izmantotu savu enerģiju,” uzsver profesors. “Mūsu smadzenes zeļ, balstoties uz struktūru, mērķi un termiņiem. Bez tiem mēs klejojam, nespējot koncentrēties.”
“Kad mēs pakļaujam savu prātu pastāvīgai negatīvas informācijas, tenku un nelielu uzmanības novēršanas faktoru plūsmai, tas neizbēgami pielāgojas sliktākajam,” eksperts stāsta Psychology Today. “Attīstības psiholoģijas pētījumi liecina, ka pat emocijas var tikt pārraidītas, izmantojot sociālos medijus. Un negatīvs noskaņojums ir īpaši lipīgs.”
Tāpēc profesors iesaka rūpīgāk izvēlēties apkārtējo vidi, lai nepiesārņotu smadzenes ar negatīvismu un citiem atkritumiem.
