Kodolsintēzes enerģijas jaunuzņēmums apgalvo, ka ir atrisinājis tūkstošgadīgu problēmu, kā pārvērst metālus zeltā, raksta “Financial Times”.
Sanfrancisko bāzētais uzņēmums “Marathon Fusion” apgalvo, ka zeltu var iegūt no dzīvsudraba.
“Marathon Fusion” ir jaunuzņēmums, kas enerģijas ražošanai izmanto kodolsintēzi. Pagājušajā nedēļā uzņēmums publicēja rakstu, kurā ierosināja izmantot kodolsintēzes reakciju laikā atbrīvotos neitronus, lai ražotu zeltu procesā, kas pazīstams kā kodoltransmutācija.
“Uz papīra tas izskatās lieliski, un visi, ar kuriem es runāju, bija ieinteresēti un sajūsmināti,” laikrakstam pastāstīja Dr. Ahmeds Diallo, plazmas fiziķis ASV Enerģētikas departamenta Prinstonas Nacionālajā laboratorijā.
Uzņēmums “Marathon Fusion” tika dibināts 2023. gadā. Tas ir 12 cilvēku inženieruzņēmums, kura mērķis ir atrisināt dažas no tehniskajām problēmām, kas saistītas ar kodolsintēzes spēkstaciju būvniecību, un kopš šī gada sākuma tas pēta kodoltransmutācijas iespējas.
Jaunuzņēmums ir piesaistījis 5,9 miljonus ASV dolāru lielu finansējumu un aptuveni 4 miljonus ASV dolāru dotāciju no ASV valdības.
Zinātniekiem jau iepriekš ir izdevies sintezēt zeltu, izmantojot daļiņu paātrinātāju. Šī gada sākumā Eiropas organizācijas “Cern” fiziķi paziņoja, ka viņi ir novērojuši svina atomu pārvēršanos zeltā ātrgaitas sadursmju laikā Lielajā hadronu paātrinātājā, taču daudzumi bija niecīgi, un izmaksas bija ārkārtīgi augstas.
“Marathon” priekšlikums ir ievadīt paātrinātājā dzīvsudraba izotopu, dzīvsudrabu-198, un izmantot augstas enerģijas neitronus, lai to pārvērstu par dzīvsudrabu-197. Dzīvsudrabs-197 ir nestabils izotops, kas pēc tam aptuveni 64 stundu laikā sadalās par zeltu-197 - vienīgo stabilo metāla izotopu.
“Marathon” apgalvo, ka nākotnes kodolsintēzes spēkstacijas, izmantojot šo pieeju, varētu saražot 5000 kilogramus zelta gadā uz katru saražoto gigavatu elektroenerģijas, nesamazinot sistēmas jaudu vai ražošanas spējas. Pēc pašreizējām cenām viņi lēš, ka šāda zelta daudzuma izmaksas būtu aptuveni vienādas ar saražotās elektroenerģijas izmaksām, potenciāli divkāršojot spēkstacijas ieņēmumus.
Viens no sarežģījumiem ir tas, ka citu dzīvsudraba formu klātbūtne var izraisīt nestabilu zelta izotopu veidošanos līdzās zeltam-197, kas nozīmē, ka metāls var būt daļēji radioaktīvs, - šis zelts būtu jāuzglabā 14 līdz 18 gadus, pirms to varētu uzskatīt par pilnīgi drošu.
Šo procesu varētu izmantot arī citu dārgmetālu ražošanai, taču “Marathon” prognozē, ka zelta tirgus lielums nozīmē, ka kodolsintēzes produktus varētu absorbēt, neietekmējot cenas. Pašlaik katru gadu tiek iegūtas aptuveni 3500 tonnas zelta.
Vai pasaulei draud "īsta" zelta izsīkums?
