© Publicitātes foto

Neticu ļaunām acīm, zīmēm un citiem mistiskiem stāstiem. Bet stāsts par slaveno Hope dimantu tiešām liek šaubīties par veselo saprātu. Viens no pašiem slavenākajiem dārgakmeņiem pasaulē ir Hopa dimants. Tas savam īpašniekam sola nelaimi un nāvi. Kas tas ir - nolādēts akmens vai vienkārši sagadīšanās virkne?

Reto, zilo dimantu, kas sver 115 karātus, atrada slavenais dārgakmeņu mednieks Žans Batists Tavernjē Indijā. Leģenda vēsta, ka viņš akmeni atradis Dieva Rāmas templī. Tas notika 1653. gadā.

Publicitātes foto

Šim "akmeņu medniekam" bija sen lolots sapnis - kļūt par muižnieku; šo titulu viņš arī saņēma no Luija XIV apmaiņā pret Indijas dimantu. Tā dimants nonāca Eiropā, un kļuva par karaļa īpašumu.

Pirmā leģenda, kas saistīta ar "Zilo dimantu", ir tāda, ka dārgakmens bija senās Indijas skaistuma dievietes statujas rotājums. Daudzi mistiķi uzskata, ka nepatikšanas, ko šis akmens sagādāja saviem īpašniekiem, ir saistīts ar to, ka dieviete bija dusmīga, jo dimants nedrīkstēja atstāt savu vietu. Turklāt pastāv versija, ka Tavernjē to ieguvis negodīgā veidā - tas arī noteica turpmāko nelaimju virkni.

Dimantu sadalīja gabalos. Lielākā daļa, kas svēra 69 karātus, palika Francijas kroņa īpašumā.

Kam dārgakmens kaitēja?

Publicitātes foto

Luijs XIV, pirmais dimanta īpašnieks, bija aculiecinieks sava dēla un mazbērnu nāvei, kā arī viņš pats mira, krītot no zirga.

Publicitātes foto

Luijs XV, dārgakmeņa mantinieks, noveda valsti līdz nabadzībai un karam, atņemot tai agrāko spozmi.

Publicitātes foto

Luijs XVI un viņa sieva Marija Antuanete bija sodīti uz giljotīnas, bet dimants tika nozagts. Pēc dažām desmitgadēm tas parādījās Londonā. Tiesa iekārotais dimants līdz tam laikam jau bija manāmi “zaudējis svaru” - tas svēra tikai 45,52 karātus. Visticamāk, ka pēc zādzības, bijušais Zilais francūzis, tika atkārtoti sadalīts Amsterdamā.

Publicitātes foto

To iegādājas Georgs IV. Drīz pēc tam viņš nomirst.

Publicitātes foto

Dimantu pārpērk finansists Henrijs Hops, kura vārdā dimants tika nosaukts. Arī viņš drīz saslimst un nomirst. Hopa dēls tika saindēts, taču viņa mazdēls izšķērdēja savu bagātību un nomira nabadzībā.

Publicitātes foto

No Hopa ģimenes dimants Cerība nonāk austrumos. To iegādājās kāds turīgs turku kolekcionārs, kurš drīz vien gāja bojā jūrā vētras laikā.

Tālāk dimants kļūst par turku sultāna Abdula Hamida II īpašumu, un tas rotājās uz viņa mīļotās konkubīnes krūtīm, bet arī tas bija ļoti īsu brīdi. Skaistule tika nogalināta, bet sultāns tika gāzts un mira apcietinājumā.

Tālākajā dārgakmens vēsturē ir kāds krievu princis Kandovickis, kurš uzdāvināja dārgakmeni slavenajai dejotājai Ledai. Acīmredzot, vētrainā parīziete izraisīja greizsirdību, un princis viņu nogalināja. Pēc tam viņa dzīve nebija ilga, jo viņš gāja bojā no slepkavas rokas, kuru nolīga dejotājas radinieki.

Publicitātes foto

Neveiksmīgā dimanta īpašnieki mainījās cits pēc cita. Ar dimantu saista arī Titānika nogrimšanu. Ar to ceļoja precēts pāris, kuram tajā laikā piederēja Hope dimants. Lainera katastrofas rezultātā abi laulātie gāja bojā.

Publicitātes foto

Akmens bija tik leģendārs, ka pagājušā gadsimta 20. gados ASV pat tika uzņemts seriāls Cerības dimanta noslēpums ar aktrisi Greisu Darmondu galvenajā lomā.

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Pjēram Kārtjē, pasaulslavenā zīmola Cartier dibinātājam, bija liela loma leģendārā dimanta turpmākajā liktenī. Tieši viņš 1909. gadā atklāja uzņēmuma pirmo veikalu Ņujorkas Piektajā avēnijā. Bagātie amerikāņi ātri iemīlēja Cartier zīmolu, kura produkti bija apveltīti ar stilu un šiku.

Pjērs Kārtjē novērtēja Hope dimanta potenciālu un iegādājās to par nedzirdētu cenu - 550 000 franku. Viņš nolēma, ka dimants vislabāk izskatīsies kaklarotā. Juvelieris tam piešķīra jaunu kušon formu un izcēla akmens zilo krāsu ar 16 baltu dimantu apdari.

Pjērs Kārtjē bija ne tikai talantīgs juvelieris, bet arī pragmatisks biznesmenis. Uzskatot, ka papildu reklāma nenāks par ļaunu, viņš meistarīgi izplatīja informāciju par dimanta mistisko oreolu. Atlika vien gaidīt, kad pieķersies lielā zivs.

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Rotaslieta ļoti iepatikās miljonāra Tomasa Volša meitai Evelīnai Maklīnai. Taču sabiedrības dāma, zinot dimanta asiņaino vēsturi, nesteidzās to iegādāties. Tad juvelieris ķērās pie viltības.

1910.gadā viņš atveda kaklarotu uz Ņujorku, kur dzīvoja Evelīnas ģimene, un atstāja to viņiem uz nedēļas nogali. Viltība nostrādāja - jaunā sieviete vairs nevēlējās šķirties no skaistās kaklarotas. Par Hope dimantu sabiedrības dāma samaksāja 180 tūkstošus dolāru. Pasakaina nauda tiem laikiem.

Publicitātes foto

Lai pasargātu ģimeni no nelaimes, Evelīna svētīja kaklarotu baznīcā. Pēc tam viņa gandrīz nenoņēma rotaslietu no krūtīm. Tomēr rituāls nepalīdzēja. Jaunajai Cerības īpašniecei nelaimes gāzās pāri cita pēc citas. Vīrs Edvards Maklīns sāka nodzerties un pāris izšķīrās. Dažus gadus vēlāk bijušais vīrs savas dienas beidza trako namā. Vecākais dēls, kurš dzima īsi pirms liktenīgā akmens iegādes, 9 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā. Vienīgā meita mira no narkotiku pārdozēšanas 1946. gadā.

Gadu vēlāk no pneimonijas nomira arī pati dārgakmens īpašniece.

Publicitātes foto

Mazbērni, kuriem akmens tika novēlēts, pēc iespējas ātrāk steidzās no tā atbrīvoties. Turklāt viņi atradās uz bankrota sliekšņa. 1949. gadā dimants nonāca Harija Vinstona juvelierizstrādājumu uzņēmumā.

Publicitātes foto

Viņu nemaz neuztrauca dimanta drūmais "uzskaites ieraksts", saucot to visu par muļķībām un niekiem. Turīgo juvelieri sajūsmināja šovu organizēšana, kuru "rozīnīte" bija rotu šedevru izstāde. Neizskaidrojami, bet liktenīgā dimanta piederība Vinstonam nekādi nekaitēja.

Publicitātes foto

Varbūt tāpēc, ka viņš visiem rādīja akmens unikālo skaistumu un ziedoja izstādē iegūtos līdzekļus labdarībai. Vai varbūt arī tāpēc, ka viņš ar savu jauno pirkumu nelielījās. Tā vai citādi, bet pēc vairāku gadu veiksmīgām izstādēm Harijs Vinstons slepus, vienkāršā iepakojumā nosūtīja leģendāro Hope dimantu uz Smitsona institūtu Vašingtonā.

Mūsdienās slavenais Hope dimants atrodas zem ložu necaurlaidīga stikla. Ikvienam ir iespēja to apskatīt. Dimants ir kļuvis par vienu no galvenajiem muzeja eksponātiem, kas nav brīnums, ņemot vērā tā bagāto vēsturi. Dārgakmens tiek novērtēts par vismaz 250 miljoniem dolāru.

Publicitātes foto

No tā brīža unikāli zilās krāsas akmens nav neviena personīgais īpašums. Tiesa, galu galā dimants vārdā Cerība tomēr parādīja savu slikto raksturu. Ziņnesis, kurš nogādāja akmeni Smitsona institūtā, gāja bojā zem kravas automašīnas riteņiem. Viņa māja nodega, bet ugunsgrēkā gāja bojā sieva un suns.

Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv