Svārki bijuši ikdienas apģērbs gan vīriešiem, gan sievietēm daudzās senajās civilizācijās, jo tajā laikā bikses neeksistēja. Mednieki, celtnieki, reliģiskie darboņi – visi valkāja apģērbu, kas atgādināja svārkus.
Senajā Ēģiptē ilgus laikus vienīgais apģērba gabals vīriešiem bija jostas apsējs. Grieķijā nēsāja tunikas. Romas impērijas uzplaukuma laikā kareivju vidū īsi svārki tika uzskatīti par vīrišķības rādītāju un tie nodrošināja ātras un brīvas kustības kaujas laukā.
Tāda pati vīrišķības pazīme bija skotu kilts.
Vēsturnieki uzskata, ka bikšu parādīšanās priekšnoteikums galvenokārt bija divi faktori - aukstums un jāšana ar zirgu. Viens no pirmajiem dokumentētajiem bikšu nēsāšanas piemēriem bija tautām, kuras pieradināja zirgus. Tā kā ar zirgiem visbiežāk jāja, piedalījās kaujās un dzina ganāmpulku tieši vīrieši, tad nav pārsteigums, ka pamazām bikses kļuva par nepieciešamu apģērba elementu vīriešu sabiedrības daļai. Taču augstākajās aprindās vēl ilgi vīrieši valkāja - kleitas, īszeķes, parūkas un kurpes uz papēža - apģērbu, kas pašlaik tiek uzskatīts tikai par sieviešu priekšrocību.
Mūsdienās zēni praktiski no dzimšanas nēsā bikses - taču patiesībā šī ir salīdzinoši nesena tradīcija. Līdz pat XIX gadsimtam eiropiešu mazuļi līdz apmēram astoņu gadu vecumam nēsāja svārkus, neatkarīgi no dzimuma. Turīgu ģimeņu atvases, zīmējot viņu portretus, ietērpa daudzslāņainos, izsmalcinātos tērpos, kuri atdarināja pieaugušo stilu.
Vīriešu svārki pazuda no viņu garderobēm līdz ar tehnoloģijas revolūcijas iestāšanos: gari un kupli apģērbi nebija piemēroti ātrgaitas tehnikai. Mode vēl vairāk iesakņojās pēc pasaules kariem, kuru laikā vīriešiem bija obligāti jānēsā militārie formas tērpi.
20.gadsimta vēlākos gados dažas kopienas virzīja svārkus, kā vīriešu nākotnes modi. Tādi stila virzības pārstāvji kā panki, granži un glam-roki nēsāja svārkus, kā sacelšanās un pašizteikšanās elementu.
Masu kultūrā svārki vīriešiem jau sen tiek uztverti ar skepsi, pamatojot to ar pārliecību, ka svārki ir tikai un vienīgi sieviešu apģērba elements, un vīrietis, kurš nēsā svārkus, vai nu cenšas parādīt savu sievišķību vai nu vienkārši vēlas atstāt šokējošu iespaidu.
Patiesībā ideja par to, ka svārku nēsāšanai jāpiemīt tikai sievietēm, ir raksturīga vien rietumu valstīm. Daudzās pasaules daļās apģērbs, kas atgādina svārkus, ir ikdienas sastāvdaļa vīriešu garderobē. Dažās Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu un Klusā okeāna salās svārkiem nav dzimuma.
Harija Stailza fotosesija žurnālam Vogue, kas publicēta 2020.gada decembrī, kļuva par pašu skaļāko gada slavenību tēlu. 127 gadu žurnāla pastāvēšanas laikā viņš kļuva par pirmo vīrieti, kurš ir publicēts uz žurnāla vāka. Viņa tērps, kurš sastāvēja no žaketes un kleitas ar kupliem svārkiem, veicināja plašu diskusiju par iespēju iedarbināt ‘’sievišķīgus’’ atribūtus vīriešu kostīmos.
Katru reizi, kad savu dzīvi ieliec rāmjos, tu vienkārši sevi ierobežo. Spēlēties ar apģērbu ir ļoti uzjautrinoši - saka Harijs un es viņam piekrītu.
Žans-Pols Gotjē tiek uzskatīts par pirmo dizaineri, kurš 1985.gadā ieviesa vīriešu svārkus savā kolekcijā.
Neskatoties uz to, ka pašlaik šādi eksperimenti nevienam neizsauc jautājumus, tad tā laika skates industrijā radīja pamatīgus apjukumus. The New York Times ievāca kritiķu reakcijas, kas variējās no “tie ir atbaidoši” līdz “tas ir pats svarīgākais modes notikums pēdējo 20 gadu laikā”. Žans-Pols Gotjē izcēla: “Tas, ka tu nēsā svārkus, nenozīmē, ka neesi vīrišķīgs. Vīrišķība nāk nevis no apģērba, bet no kaut kā iekšā. Vīrieši un sievietes var nēsāt vienu un to pašu apģērbu un tāpat palikt par vīriešiem un sievietēm. Tas ir jautri!”
Par vienu no pašiem universālākajiem un ilgspēlējošākajiem svārku siluetiem modē ir kļuvis kilts - savās kolekcijās to bieži izmanto gan Gotjē, gan arī daudzi citi dizaineri, ieskaitot Aleksandru Makvīnu, kurš bieži atsaucas uz savām skotu saknēm.
Tas, ka pēdējo gadu laikā daudzi zīmoli veido savas kolekcijas ar centieniem nojaukt dzimuma atšķirības un apģērbu garderobē, kuri daudzu simtu gadu garumā skaitījās tikai sieviešu, arī spēlē svarīgu lomu. Savas svārku versijas vīriešiem jau rādīja Louis Vuitton, Gucci, Yohji Yamamoto un daudzi citi.
Tiem, kuriem ir grūti uzreiz pieņemt radikālas izmaiņas garderobē, dizaineri piedāvā izmantot svārkus, kā papildinājuma elementu pilnvērtīgos tēlos.
Bet vai svārki kļūs par bāzes elementu vīriešu garderobē? Pagaidām pāragri spriest. Daudzi slaveni vīrieši, izvēloties svārkus saviem publicitātes tēliem, ar apģērba palīdzību cenšas vien pievērst sev pastiprinātu uzmanību un tādējādi nokļūt mediju uzmanības centrā.
Bet arī tad, ja slavenību motivācija ir apšaubāma, viņi tāpat atstāj ietekmi uz masu domāšanu.
Turklāt noteiktas kultūras nobīdes vīriešu modē viņus virza attiecīgā tērpa izvēlei. Tāpat kā mēs attālināmies no pārliecības, ka vienīgais formālais kostīms vīriešiem, tas ir smokings, cilvēki atklāj sev arvien vairāk uniseksa apģērbu variāciju.
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka 2020. gadi bija liels pārmaiņu laiks visās dzīves jomās. To, kas darbojās agrāk, šā brīža realitātē vairs nav pielietojams. Sociālo tīklu ēra iedeva cilvēkiem vārda un pašapliecināšanās brīvību, kā arī nojauca daudzas robežas.
Instagrama un tik tok ērā bez sarežģījumiem par bagātiem var kļūt tie, kuri neabsolvēja Hārvardu vai Oksfordu.
Masu tirgus dod iespēju izskatīties moderni, neatstājot veikalā milzīgas naudas summas.
Tāpat ir arī ar vīriešu apģērbu. Ja sievietes var iegādāties apģērbu vīriešu nodaļās, tad kādēļ vīrieši nevar iepirkties sieviešu?
Vīriešiem ir apnikuši vienādi melni uzvalki, pelēki T-krekli un jebkādas individualitātes neesamība.
Masu tirgus un sociālie tīkli ir izveidojuši apģērbu tik pieejamu, ka neieinteresēties par šādiem eksperimentiem praktiski nav iespējams.
Turklāt sabiedrībā notikusi milzīga virzība, lai pārskatītu vīrišķību un noteikumus, pēc kuriem vīrietim jādzīvo. Tas arī ietekmē vēlmi pamēģināt apģērbā kaut ko jaunu.
