Vai apģērbs var padarīt mūs laimīgus?

© Publicitātes foto

Daudzus gadus 90 procentu manas garderobes bija melnbaltā krāsā. Es reti iegādājos ko spilgtu un, ja iegādājos, tad lielākoties tikai tāpēc, lai būtu ko uzvilkt ballītēs. Ikdienā parasti ģērbos melnā.

Bet pirms gada viss sāka mainīties. Es sajutu vēlmi pēc krāsām. Bet ziniet, ka visinteresantākais ir tas, ka tādu pašu tendenci es redzu arī savu klientu garderobēs. Meitenes, kas man asociējās ar minimālismu, tagad savā garderobē arvien biežāk izmanto krāsas. Kas notika?

Publicitātes foto

Termins "dopamīna mode" pirmo reizi parādījās 2017. gadā. Un 2021. gadā par šo terminu sāka runāt arvien biežāk. Īsāk sakot, “dopamīna mode” ir apģērbs, kas uzlabo garastāvokli.

Šī tendence galvenokārt ir saistīta ar košām lietām un tiek pasniegta kā "apģērbu terapija", kas, iespējams, izvēloties noteiktas lietas, var palīdzēt cilvēkiem justies laimīgākiem, ietekmēt motivāciju un pašapziņu.

Šo terminu popularizēja psiholoģe un dizainere Dona Kārena, kura savā grāmatā "Kāpēc es tā ģērbjos" aprakstīja, kā apģērbs ietekmē mūsu garastāvokli. Pēc pētnieces domām, cilvēki parasti ģērbjas, pievēršot uzmanību ārējiem apstākļiem - laikapstākļiem, ieplānotajām tikšanās reizēm, apkārtējo viedoklim. Taču kopš koronavīrusa pandēmijas šajā sistēmā ir notikušas izmaiņas. "Tā kā karantīnas laikā nebija neviena, kas diktētu, ko valkāt, mēs ļāvām sev atrast tieši to stilu, kas mūs patiesi dara laimīgus."

Publicitātes foto

Pēc vairākiem lokdauniem daudziem no mums košs un spilgts apģērbs patiešām kļuva par paziņojumu: esam noguruši no mājas drēbēm un esam gatavi uzvilkt "visu labāko uzreiz".

Kā liecina portāla Lyst statistika, pēc pandēmijas periodā cilvēki biežāk sāka pievērsties košām lietām, un pēc Pinterest datiem šī tendence joprojām pastāv: pieprasījumu skaits pēc “košiem tērpiem” 2022. gadā pieauga 16 reizes salīdzinājumā ar 2021. gadu. Ilgas pēc krāšņiem apģērbiem ir atspoguļojušās arī dizaineru kolekcijās, kuri tagad arvien biežāk darina spilgtus tērpus un neparastas apdrukas.

Taču, lai gan uzkrītošas krāsas padarīs jūs pamanāmāku, tas nenozīmē, ka tās noteikti padarīs jūs laimīgu. Tāpēc, runājot par dopamīna stilu, labāk neuzķerties uz lietu spilgtumu, bet pāriet uz šīs tendences galveno ideju - apģērbam vajadzētu padarīt jūs laimīgāku. Un nav svarīgi, vai tā ir melna jaka ar kapuci vai oranža kleita.

Publicitātes foto

Jau pagājušā gadsimta 30. gados indiešu zinātnieks D. R. Ghadiali apgalvoja, ka orgāni un ķermeņa sistēmas ir jūtīgas pret noteiktām krāsām, kas stimulē vai gluži pretēji palēnina to iedarbību. Piemēram, sarkanā un oranžā krāsa paātrina pulsu, elpošanu, asinsspiedienu un kopumā iedarbojas uzbudinoši, savukārt tumši zilā krāsa iedarbojas nomierinoši. To zinot, ir iespējams izmantot dažādas krāsas terapeitiskiem mērķiem. Tomēr psihoterapeits Kristo van Meers apgalvo, ka krāsu terapijas efektivitāte nav zinātniski pierādīta un ka noteiktu krāsu ietekme uz labsajūtu vairāk ir saistīta ar asociācijām, ko cilvēks ar tām rada.

Publicitātes foto

Lai atrastu ar dopamīnu apveltītas drēbes, vispirms ir jāmeklē sevī un jāorganizē savas garderobes revīzija (rakstu par to, kā veikt savas garderobes revīziju, lasiet šeit).

Sekojiet līdzi tam, ko jums patīk valkāt - kad nesteidzaties, kad neesat noguris, kad neesat aizkaitināts, kad tiekaties ar kādu, kas jums patīk. Pierakstiet, kā jūtieties šādos brīžos un kāpēc izvēlieties noteiktas lietas.

Krāsas ir lielisks veids, kā sevi uzmundrināt un uzlabot garastāvokli. Jūsu iecienītās krāsas sniedz jums pārliecību. Mēs instinktīvi jūtamies un uzvedamies citādāk, ja mūs ieskauj krāsa, jo krāsa caur acs tīkleni nonāk smadzenēs - daļā, kas ir atbildīga par emocijām.

Publicitātes foto

Galu galā "dopamīna stila" mērķis ir likt mums justies labāk. Vissvarīgākais ir nebaidīties eksperimentēt.

Dzīvesstils

Atrast ideālu svētku tērpu savam Jaungada tēlam nav viegls uzdevums, taču tas nav arī neiespējams, atliek vien iezīmēt, kurā virzienā to meklēt, turklāt lielu lomu, gatavojoties kādam īpašam vakaram, spēlē ne tikai mūsu vizuālais tēls, bet arī iekšējā enerģētika un tas, cik labi vai slikti jūtamies.

Svarīgākais