Dzīvnieki lieliski prot nolasīt cilvēku emocijas — viņiem pietiek vien jūs paostīt, lai saprastu jūsu noskaņojumu. Zinātnieki apgalvo, ka dažos gadījumos suņi var patiesi just līdzi pat svešiniekiem.
Dzīvniekiem nav tāda pati emociju gamma kā cilvēkiem. Piemēram, viņi nespēj just skaudību, gadiem ilgi netur aizvainojumu un nemeklē atriebību. Tomēr suņi pilnībā izjūt bailes, dusmas, prieku un sāpes, kā arī lieliski spēj nolasīt šīs pašas emocijas cilvēkos, vēsta "DoctorPiter".
Aitu suņu, maltipū (maltipū ir mazs suns, kas radies, krustojot Maltas bišonu un pūdeli vai toy pūdeli), bīglu un citu šķirņu saimnieki zina, ka viņu mājdzīvnieki nespēj ignorēt cilvēku, kurš skaļi kliedz, raud vai smejas. Bet kuri suņi uz emocijām reaģē visspēcīgāk?
Sanpaulu Universitātes (Brazīlija) un Indijas Zinātnes izglītības un pētniecības institūta Kalkutā zinātnieki nolēma to noskaidrot. Pētījumā piedalījās 112 suņi:
45 mājas suņi,
33 patversmes suņi,
34 klaiņojoši suņi.
Citiem vārdiem sakot, zinātnieki iedalīja suņus nevis pēc šķirnes, bet gan pēc viņu dzīvesvides. Eksperiments notika Brazīlijā un Indijā no 2024. līdz 2025. gadam.
Katrs suns tika pakļauts četriem īsiem izmēģinājumiem. Vispirms pazīstams cilvēks tēloja raudāšanu un pēc tam nodziedāja fragmentu no dziesmas "Daudz laimes dzimšanas dienā". Pēc tam to pašu atkārtoja nepazīstams cilvēks. Cilvēkiem bija aizliegts piesaistīt suņa uzmanību jebkādā citā veidā — nedrīkstēja veidot acu kontaktu vai pieskarties dzīvniekam.
Vērtējot suņu uzvedību, pētnieki fiksēja:
vai suns vēlējās tuvoties cilvēkam,
cik bieži tas novērsa uzmanību,
vai tas mēģināja veidot acu kontaktu,
cik neatlaidīgi suns centās nodibināt kontaktu,
vai tā uzmanību novērsa apkārtējā vide.
Rezultāti parādīja, ka patversmes un mājas suņi skatījās uz cilvēkiem ilgāk un biežāk nekā ielas dzīvnieki. Tas bija pilnībā paredzams iznākums, jo ielas suņi parasti nav pieraduši pie ciešas mijiedarbības ar cilvēku.
Pārsteidzošs bija cits novērojums: vidēji patversmes suņi uz cilvēku skatījās 1,69 reizes viena testa laikā, mājas suņi — 1,6 reizes, bet klaiņojošie suņi — 0,55 reizes. Tas nozīmē, ka patversmes suņi, par spīti saimnieka trūkumam vai pat iepriekšējai cilvēku nodarītajai pārestībai, tomēr pievērsa viņiem nedaudz vairāk uzmanības.
Visintensīvāk suņi reaģēja tieši uz raudāšanu — viņi biežāk un ilgāk skatījās uz cilvēkiem, kuri izrādīja skumjas un asaras.
Turklāt gan mājas, gan patversmes suņi palika fiksējuši uzmanību uz cilvēku, turpretim klaiņojošie suņi pastāvīgi novērsās uz apkārtējiem priekšmetiem un smaržām.
Tāpat dzīvnieki pievērsa uzmanību asarām neatkarīgi no tā, vai eksperimentētājs viņiem bija pazīstams. Vēl vairāk — fiziska kontakta varbūtība ar svešinieku izrādījās par 46,5% augstāka.
Šķiet, ka dzīvnieki spēj patiesi līdzjust pat svešiniekam. Arī ielas suņi spēj uztvert cilvēku emocijas, taču viņi tajās neiesaistās tik dziļi, jo vispirms ir pieraduši koncentrēties uz sevi un savām izdzīvošanas vajadzībām.
