Patīkama citrona, lavandas vai tikko mazgātas veļas smarža mājās rada tīrības sajūtu, tieši tāpēc gaisa atsvaidzinātāji ir kļuvuši par ierastu daudzu mājokļu sastāvdaļu — atliek izsmidzināt vai ieslēgt aromatizētāju, un nepatīkamā smaka uz brīdi pazūd.
Taču ir kāda būtiska nianse: patīkama smarža nenozīmē, ka gaiss ir kļuvis tīrāks, un nereti mēs vienkārši esam pievienojuši gaisam vēl citas vielas, raksta “Good Housekeeping”.
Gaisa atsvaidzinātājs neattīra gaisu
Gaisa atsvaidzinātāja galvenais uzdevums parasti ir radīt aromātu vai nomaskēt nepatīkamu smaku - tas nenozīmē, ka vielas, kas izraisīja nepatīkamo aromātu, ir pazudušas.
Ja telpā, piemēram, ir ēdiena, mitruma, atkritumu vai mājdzīvnieka smaka, aromatizētājs to var padarīt mazāk pamanāmu, taču pats smakas avots paliek.
Tieši tāpēc gaisa atsvaidzinātāji ir produkti, kas aromātu pievieno gaisam vai maskē esošu smaku, nevis ierīces, kas attīra gaisu.
Kas patiesībā nonāk gaisā?
Gaisa atsvaidzinātāji var izdalīt gaistošos organiskos savienojumus jeb VOC. ASV Vides aizsardzības aģentūra jeb EPA gaisa atsvaidzinātājus min starp mājsaimniecības produktiem, kas var būt šo vielu avots.
VOC ir plaša ķīmisko vielu grupa, un ne visas no tām ir vienādi bīstamas, tāpēc nav pareizi apgalvot, ka jebkurš gaisa atsvaidzinātājs automātiski ir kaitīgs.
Tomēr problēma ir tā, ka telpās šīs vielas var ne tikai uzkrāties, bet arī reaģēt ar citām gaisā esošām vielām.
Aromāts var radīt jaunus piesārņotājus
Īpaši interesanta ir reakcija ar ozonu, jo dažas aromātiskās vielas, piemēram, limonēns, kas bieži sastopams citrusaugļu aromātos, var reaģēt ar ozonu telpas gaisā. Šādu reakciju rezultātā var veidoties sekundāri piesārņotāji, tostarp formaldehīds un ļoti smalkas daļiņas. EPA tieši brīdina, ka gaisa atsvaidzinātāji un aromātiskie tīrīšanas līdzekļi var piedalīties šādos procesos.
Tas nenozīmē, ka, vienreiz izsmidzinot istabā aromatizētāju, mājoklis pēkšņi kļūst bīstams. Daudz svarīgāka ir lietošanas intensitāte, produkta sastāvs, telpas izmērs un ventilācija.
“Dabīgs” aromāts nav automātiska garantija
Arī uzraksts “dabīgs”, “ar ēteriskajām eļļām” vai “augu izcelsmes” pats par sevi nenozīmē, ka produkts neietekmē iekštelpu gaisu.
Ēteriskās eļļas satur gaistošas aromātiskās vielas, un arī tās nonāk gaisā un var tajā reaģēt ar citām vielām.
Tāpēc, vērtējot produktu, svarīgāks ir tā faktiskais sastāvs un lietošanas veids, nevis tikai vārds “dabīgs” uz iepakojuma.
Dažiem cilvēkiem aromāti var radīt problēmas
EPA norāda, ka daļa cilvēku ir īpaši jutīgi pret smaržvielām. Dažiem aromāti var izraisīt nepatīkamas fiziskas reakcijas, un jutīgiem cilvēkiem tie var būt saistīti arī ar astmas simptomu saasināšanos. Vienlaikus EPA uzsver, ka jautājums par precīziem šo reakciju mehānismiem joprojām tiek pētīts.
Tāpēc, ja pēc aromatizētāja lietošanas parādās galvassāpes, kairinājums vai elpceļu diskomforts, nav vērts to ignorēt tikai tāpēc, ka produkts tiek reklamēts kā “gaisa atsvaidzinātājs”.
Visvienkāršākais gaisa atsvaidzinātājs - joprojām ir logs
Ja mājās ir nepatīkama smaka, pirmais solis nav to pārklāt ar citu aromātu.
Vispirms jāatrod smakas avots — jāiznes atkritumi, jāiztīra atkritumu tvertne, jāizmazgā mitrs dvielis, jāizvēdina telpa vai jānotīra virsma, kas smaku rada, un tad — jāvēdina.
EPA iesaka nodrošināt pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi un ventilāciju, īpaši lietojot produktus, kas var izdalīt VOC.
Ja tomēr gribas, lai mājās labi smaržo
Tas nenozīmē, ka visi aromatizētāji ir jāizmet, vienkārši tos labāk uztvert kā aromātu, nevis kā gaisa attīrītāju. Lietot mēreni, ievērot produkta instrukciju un īpaši uzmanīties ar ilgstoši darbojošiem aromatizētājiem mazās, slikti vēdināmās telpās.
Ja mērķis patiešām ir tīrāks gaiss, prioritātei jābūt ventilācijai un piesārņojuma avota novēršanai, nevis tā maskēšanai ar citu smaržu, jo reizēm tīrākā smarža telpā nav lavanda, citrons vai “svaiga veļa” - tā ir vienkārši svaigs gaiss.
