Izrādās, ka suņu izkārnījumi nemaz nav dabīgs mēslojums, bet gan toksiski atkritumi, kas saindē labvēlīgos kukaiņus.
Ikviens zina, ka pilsētā ir jāsavāc suņa izkārnījumi. Bet laukos un mežā, šķiet, ka nav jānes līdzi maisiņš mājdzīvnieka izkārnījumiem. "Ļaujiet tiem skraidīt apkārt — tie mēslo augsni," saka suņu saimnieki. Tomēr pētījumi liecina, ka mājdzīvnieku izkārnījumi ne tikai nenāk par labu videi, bet gan to saindē. Vainīgie ir blusu un ērču zāles, ko dod mājdzīvniekiem, raksta DoctorPiter.
Izoksazolīni ir mūsdienīga pretparazītu līdzekļu klase. Tie iedarbojas uz blusu un ērču nervu sistēmu, izraisot to paralīzi un nāvi, nodrošinot ilgtermiņa aizsardzību.
"Četras aktīvās vielas — fluralaners, afoksolaners, lotilaners un sarolaners — tiek tirgotas visā pasaulē blusu un ērču apkarošanai. Tomēr Eiropas Zāļu aģentūra uzsver ekosistēmas piesārņojuma risku ar šīm vielām," teikts Francijas universitātes VetAgro Sup pētījumā.
Šīs medicīniskās ķīmiskās vielas nonāk ekosistēmā ar mājdzīvnieku ekskrementiem. "Šīs zāles galvenokārt tiek izvadītas caur žulti/fekālijām: fluralanera pussabrukšanas periods fekālijās kaķiem ir no 3 līdz 12 dienām un suņiem no 6 līdz 38 dienām," skaidro autori.
Turklāt eksperimenti parādījuši, ka fluralanera atliekas suņu fekālijās ir nosakāmas pat pēc gandrīz 4 mēnešiem (114. dienā), savukārt lotilaners fekālijās saglabājas līdz 204. dienai pēc ievadīšanas jeb gandrīz septiņiem mēnešiem.
Bet kā blusu apkarošanas līdzekļi kaitē dabai? Izrādās, ka kukaiņi, kas barojas ar ekskrementiem, piemēram, mēslu vaboles, mušas un līdzīgas sugas, cieš no šīm ķīmiskajām vielām tikpat daudz kā parazīti. Izoksazolīni iedarbojas uz nervu receptoriem, kas atrodami tikai bezmugurkaulniekos, padarot šīs zāles drošas suņiem un kaķiem. Tomēr risks ir ne tikai blusām un ērcēm, bet arī derīgajiem kukaiņiem.
Galu galā mēslu vaboles un mušu kāpuri aktīvi sadala dzīvnieku ekskrementus, tos pārstrādājot un atgriežot barības vielas augsnē, palielinot tās auglību. Tāpēc tos pamatoti var saukt par meža tīrītājiem. Turklāt šie kukaiņi kalpo kā barība putniem un citiem dzīvniekiem. Eksperti lēš, ka līdz pat 92% derīgo kukaiņu var tikt pakļauti letālām šo ķīmisko vielu devām.
"Ekoloģiskā riska novērtējums parādīja, ka mēslos, ar ko barojas kukaiņi, var būt augsts izoksazolīna paraziticīdo līdzekļu iedarbības risks, un fluralaneram un lotilaneram ir vislielākā potenciālā ietekme," uzsver zinātnieki.
Tomēr autori neatbalsta atteikšanos no mājdzīvnieku ārstēšanas. Galu galā blusas un ērces ir tādu nopietnu slimību kā Laima slimība, alerģiskais dermatīts, anēmija un lenteņu invāzija cēlonis. Tāpēc suņu īpašnieki tiek aicināti sakopt savu mājdzīvnieku pēdas pat pastaigu laikā mežā.
"Mājdzīvnieku ekskrementus izmetiet atkritumos visu ārstēšanas periodu, tas nozīmē, visu aizsardzības pret ektoparaziticīdiem periodu," uzsver pētījuma autori.
