Māksla mājās nav tikai interjera detaļa - pēc fen šui principiem tā ir enerģijas nesēja, kas spēj ietekmēt mūsu noskaņojumu, attiecības, veselību un pat dzīves ritmu. Attēli, gleznas un fotogrāfijas ik dienu “runā” ar mūsu zemapziņu, tāpēc fen šui iesaka izvēlēties mākslu apzināti, ņemot vērā gan telpas funkciju, gan attēlotās emocijas. Svarīgākais princips ir vienkāršs: attēlam jārada sajūta, kādu vēlamies piedzīvot konkrētajā telpā. Kā izvēlēties, ar ko izdaiļot sava mājokļa sienas, raksta “Real Simple”.
Priekšnams feng shui skatījumā ir vieta, kur mājās ienāk enerģija, tāpēc mākslai šeit jābūt aicinošai un pozitīvai.
Izvēlies:
Izvairies no:
Priekšnams ir kā vizītkarte - tam jārada sajūta: “te ir patīkami ienākt”.
Viesistaba ir sociālās enerģijas centrs, tāpēc mākslai šeit jāveicina harmonija, atvērtība un prieks.
Izvēlies:
Nevajadzētu:
Viesistabā mākslai jāstiprina sajūta: “šeit ir droši būt kopā”.
Virtuve feng shui ir saistīta ar veselību, barošanu un pārticību, tāpēc arī mākslai jāatspoguļo dzīvīgums.
Iesaka izvēlēties:
Nevajadzētu likt pie sienām:
Virtuvē mākslai jāatgādina par rūpēm un dzīvības plūsmu.
Guļamistaba ir telpa, kur feng shui pieeja ir īpaši svarīga. Šeit mākslai jābūt maigai, nomierinošai un saskaņotai.
Iesaka:
Nevajadzētu:
Guļamistabas mākslai jāpalīdz atslābināt prātu, nevis to aktivizēt.
Darba zonā māksla var būt iedvesmojoša un motivējoša, bet ne pārlieku uzbudinoša.
Iesaka:
Nevajadzētu:
Šeit mākslai jārada sajūta: “es varu koncentrēties un virzīties uz priekšu”.
Bērnistabā mākslai jābūt priecīgai, bet mierīgai.
Iesaka:
Nevajadzētu:
Mākslai bērnistabā jāstiprina fantāzija, nevis trauksme.
Feng shui mākslu neuztver kā dekoru vien - tā ir enerģijas valoda, kas ik dienu ietekmē mūsu sajūtas. Izvēloties attēlus apzināti, mēs varam padarīt mājas mierīgākas, siltākas un atbalstošākas.
Galvenais jautājums, ko sev uzdot: “Kā es jūtos, skatoties uz šo attēlu katru dienu?”
Ja atbilde ir miers, prieks vai iedvesma - tā ir pareizā vieta.
Lasiet arī, kādas lietas pēc feng shui nav ieteicams turēt mājās.
