Trauku mazgājamā mašīna lieliski tiek galā ar netīrumiem, taču pēc programmas beigām daudzi vēl tomēr traukus noslauka ar dvieli, bet citi — ļauj žūt pašiem. Kurš variants ir higiēniskāks? Atbilde nav intuitīva, bet diezgan vienkārša, ja saprot, kā mikrobi uzvedas mitrumā un uz virsmām, skaidro “Southern Living”.
Kāpēc žāvēšanas veids vispār ir svarīgs
Baktērijas mīl trīs lietas — mitrumu, organiskos atlikumus un siltumu. Trauku mazgājamā mašīna pēc skalošanas atstāj traukus karstus un viegli mitrus. Tāpēc jautājums ir — kur šajā brīdī ir vismazāk iespēju mikrobiem pieķerties?
Šis bieži vien ir drošākais higiēniskais variants, bet tikai noteiktos apstākļos.
Priekšrocības:
netiek pievienots dvielis, kas bieži ir galvenais mikrobu avots virtuvē;
mašīnas žāvēšanas režīms (karstais gaiss, ventilācija vai kondensācijas žāvēšana) samazina mitrumu līdz līmenim, kur baktērijas vairs nevar vairoties;
ja mašīnas durvis pēc cikla paver vaļā vai tās atveras pašas, mitrums iztvaiko daudz ātrāk un uz virsmām neveidojas sīki ūdens pilieni, kas būtu baktēriju patvērums.
Riski:
ja mašīnu reti tīra, tās iekšpuse var būt dzīvesvieta pelējuma sporām — piemēram, gumijas blīvējumu un filtru rajonā;
trauki, kas sakrāmēti pārāk cieši, var neizžūt pilnībā, atstājot mitras kabatas (krūzīšu malas, bļodas).
Ja mašīna tiek regulāri kopta un pēc mazgāšanas durvis tiek paturētas vaļā, pašžūšana ir ļoti higiēniska un parasti labāka par slaucīšanu.
Lai gan šķiet ātri un ērti, mikrobioloģiski tas ir riskantākais variants.
Priekšrocības:
uzreiz sausi trauki — ērti, īpaši ja vajag steidzami; var novērst ūdens plankumus uz glāzēm.
Būtiskākie riski:
virtuves dvieļi ir viens no piesārņotākajiem priekšmetiem virtuvē.
Tajos var būt:
- E. coli no roku un virsmu kontakta,
- rauga un pelējuma sporas,
- smaržu un tauku molekulas, kas pieķeras traukiem;
dvieļi reti tiek mazgāti 60 °C temperatūrā, kas būtu nepieciešams mikrobu iznīcināšanai;
pat “tīrs” dvielis pēc dienas lietošanas var saturēt miljoniem baktēriju, jo tas visu laiku uzsūc mitrumu.
Noslaucīšana vienmēr pievieno papildus piesārņojuma risku — pat tad, ja dvielis šķiet svaigs.
Pseidomonas — mīl mitras, vēsas vietas, izdzīvo uz slikti izžuvušiem plastmasas traukiem.
Enterobaktērijas (t.sk. E. coli) — vairāk sastopamas ar dvieļiem, nevis žūstot mašīnā.
Rauga sēnes un pelējuma sporas — izdzīvo uz gumijas blīvēm un var pāriet uz traukiem, ja tie ilgstoši ir slapji.
Tāpēc būtiskākais faktors nav žāvēšana pati par sevi, bet slapjums.
Ja mazgā ar trauku mazgājamo mašīnu, pēc programmas atver durvis uz 5-10 minūtēm - tas samazina mitrumu līdz minimumam.
Ja žāvē gaisām novieto traukus žāvēties uz īpašiem statīviem, nevis uz galda.
Ja tiešām jāsusina ar dvieli, izmanto tikai: - sausu, - tīru, - mazgātu karstā programmā (60-90 °C), - kokvilnas dvieli (mikrošķiedra savāc baktērijas vieglāk).
Reizi mēnesī iztīri trauku mašīnu: filtru, durvju blīves, smidzinātājus, un palaid tukšu ciklu ar augstu temperatūru.
