Koks virtuvē atgriežas - ne tikai kā dizaina elements, bet kā dzīvs materiāls, kas mijiedarbojas ar mums daudz dziļāk, nekā pirmajā brīdī šķiet, raksta “ScienceDaily.com”.
Koka bļoda vai karote rokā jūtami citādi nekā plastmasa vai metāls - tā ir silta, elpojoša, un tās virsma mainās kopā ar lietotāju. Bet šai taktilajai pieredzei ir arī bioloģisks pamats.
Taktilā pieredze: siltums un drošība nervu sistēmai
Zinātniski pierādīts, ka pieskāriens siltām, dabīgām tekstūrām aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu - to, kas atbild par atslābināšanos un drošības sajūtu. Koka virsma nevada siltumu tik strauji kā metāls, tāpēc rokai tā šķiet “dzīva”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēšana no koka traukiem var radīt mājīguma sajūtu un palīdzēt mazināt stresu.
Koks un mikrobi: kā dabai ir savs līdzsvars
Bieži vien tiek uzskatīts, ka koks “uzsūc” baktērijas, taču pētījumi (piemēram, Food Microbiology Journal, 2020) rāda, ka koka šķiedru porainā struktūra tieši palīdz tām izdzīvot īsāku laiku - baktērijas iesūcas virsmā un tur izžūst, jo koks neuztur mitrumu. Atšķirībā no plastmasas, kur baktērijas var ilgstoši palikt aktīvas, koks dabiski sevi “attīra”.
Materiāla enerģija un emocionālā uztvere
Koksnes aromāts un tekstūra aktivizē smadzeņu reģionus, kas saistīti ar dabas tuvumu. Japānas pētnieki šo parādību sauc par “wood touch calm effect” - mieru, ko izraisa tiešs kontakts ar koku. Šī iemesla dēļ koka trauki bieži tiek izmantoti meditācijas vai lēnās ēšanas praksēs, jo palīdz koncentrēties uz pašu procesu, nevis tikai rezultātu.
Praktiski padomi, kā kopt koka traukus
Daba uz galda
Koka trauks nav tikai lieta - tas ir tilts starp cilvēku un vidi. Tajā iemājo laiks, roku siltums un vienkāršība, kā ikdienā bieži pietrūkst. Izvēloties koku, mēs pievienojam savām maltītēm kaut ko dziļi cilvēcīgu - siltumu, ritmu un mieru.
Lasi arī par māla trauku seno tradīciju spēku.
