Zinātnieki ir atklājuši: kaķi mīl cilvēkus nevis tāpēc, ka bez viņiem viņi būtu apmaldījušies, bet gan tāpēc, ka dzīvot kopā ar cilvēkiem viņiem vienkārši ir ērti.
Ir vispārpieņemts, ka suņi ir uzticīgi cilvēku draugi. Bet kaķi pēc dabas šķiet neatkarīgāki: viņi staigā paši un dodas, kur vien vēlas, atzīst DoctorPiter.
Bet vai tas nozīmē, ka kaķis nejūtas jums pieķēries? Bioloģija palīdzēs atbildēt uz šo jautājumu.
Zinātnieki vairākkārt ir mēģinājuši kaut kā izmērīt kaķu pieķeršanos cilvēkiem. Viņi mēģināja pārbaudīt mūsu mazākos brāļus, izmantojot testus ar saimnieka atdalīšanu un atgriešanos.
Ungāru etologi atklāja, ka šāda pieeja nav loģiska no bioloģiskā viedokļa.
Eksperimentam zinātnieki izvēlējās terapeitiskos kaķus, kas bija apzināti apmācīti darbam ar cilvēkiem. Šādiem dzīvniekiem piemīt vairākas iezīmes: tie neizjūt bailes no svešiniekiem, viegli veido ar tiem kontaktu un nebaidās no jaunām telpām.
Testēšanai darba autori izmantoja adaptīvo testu "Nepazīstama situācija", ko bieži izmanto suņu un mazu bērnu pētīšanai. Tas izskatās šādi: subjekts tiek atstāts istabā, un māte vai saimnieks to pamet. Gan bērni, gan suņi šajā situācijā meklē drošu "ostu", tas ir, mierinājumu no piesaistes figūras. Viņiem mīļotais cilvēks ir uzticama bāze pasaules izpētei. Un jebkurš jauns cilvēks ir svešinieks.
Eksperimentā piedalījās 15 terapeitiskie kaķi un 13 parastie mājdzīvnieki. Katrs kaķis piedalījās 12 minūšu testā ar savu saimnieku un svešu sievieti.
Zinātniekus interesēja trīs parametri:
Izrādījās, ka terapijas kaķu apmācība nepalika nepamanīta: tie patiešām bija mierīgāki un sabiedriskāki. Turklāt apmācītie dzīvnieki izrādīja mazāku trauksmi un bija gatavi aktīvākai mijiedarbībai ar cilvēkiem, tostarp saziņai ar svešiniekiem.
Tomēr vispārsteidzošākais rezultāts bija pieķeršanās testa rezultāts. Neviens kaķis neizrādīja pieķeršanās pazīmes: tiem nebija nepieciešama ne "osta", ne "bāze". Viņiem nebija lielas atšķirības starp saimnieku un jauno cilvēku.
Tomēr kaķus nevajadzētu apsūdzēt bezsirdībā. Fakts ir tāds, ka no bioloģiskā viedokļa pieķeršanās ir asimetriska atkarība. Mazulis nevar izdzīvot bez mātes, un suns nevar izdzīvot bez saimnieka. Tāpēc pieķeršanās viņiem ir bioloģiski nosacīts mehānisms.
Bet kaķis var iztikt bez cilvēka. Tie lieliski saglabā savas medību prasmes un var izdzīvot savvaļā.
Jūsu kaķim patīk sēdēt jums klēpī un murrāt nevis atkarības dēļ. Kaķi un cilvēki sadzīvoja, pateicoties simetriskajai sadarbībai. Viņiem ir ērti dzīvot kopā ar mums, mums patīk dzīvot kopā ar viņiem. Tomēr kaķis bez cilvēka neies bojā.
Saskaņā ar Ungārijas pētījuma autoru teikto, kaķu uzvedība nav jāinterpretē kā suņa vai cilvēka uzvedība. Nav jēgas meklēt kaķos tādus pašus mehānismus kā suņos. Kaķiem neizveidojās pieķeršanās, jo tā nebija nepieciešama izdzīvošanai. Tas padara šos dzīvniekus unikālus: mēs veiksmīgi sadzīvojam ar tiem bez atkarības.
Vairāk par mājdzīvniekiem lasiet šeit.
