Ja istabas augs izskatās tā, it kā tas nekad nebūtu labi kopts, nevajag krist izmisumā. Ja istabas augiem redzat brūnus lapu galus, tad ziniet, ka tā ir jūsu vaina, bet nezināt, ko esat izdarījis nepareizi, un augs arī to nevar pateikt.
Kāpēc augs izskatās tā, it kā tas nebūtu redzējis labākas dienas. Dažas iespējamas problēmas un to risinājumi, piedāvā lifehacker.
Brūni lapu gali var liecināt par to, ka nepietiekami laistāt augu vai laistāt to pārāk daudz, vai nelaistat īstajā laikā. Izpētiet un uzziniet sava auga vajadzības. Nav universālas pieejas — dažiem augiem patīk īpaši sauss, citiem īpaši mitrs, taču lielākajai daļai augu tas ir kaut kur pa vidu. Pārbaudot augsni, var noteikt, vai augam ir nepieciešams ūdens.
Bet pārāk daudz ūdens arī ir kaitīgi: brūnas lapas un lapu galus var izraisīt pārmērīga laistīšana. Var ātri noteikt, vai augam dod pārāk daudz vai pārāk maz ūdens, ņemot vērā tā lapu vispārējo stāvokli. Pārlaistītajiem augiem lapas mēdz būt mīkstas, savukārt nepietiekami laistītiem augiem tās ir sausas vai kraukšķīgas.
Pat ja laistāt ar pareizo ūdens daudzumu, lapu brūno galu cēlonis var būt izmantotais ūdens. Ja izmantojat mīkstinātu ūdeni, pievienojiet nedaudz sāls katru reizi, vai mēģiniet pāriet uz destilētu vai filtrētu ūdeni.
Telpaugu lapu izžūšanu var izraisīt arī pārāk mazs mitrums mājās. Iespējams, ka gaiss mājā ir sauss vai arī dzīvesvieta var būt sausa. Jebkurā gadījumā ir jāpievieno nedaudz mitruma auga videi.
Viens veids, kā to izdarīt, ir grupēt to kopā ar citiem augiem, lai, kad viens augs “izelpo” mitrumu, citi to uzņem. Vēl viens risinājums ir novietot augu uz paplātes, šķīvja vai apakštasītes, kas piepildīta ar oļiem un nedaudz ūdens. Kad ūdens iztvaiko, tas nodrošinās nelielu lokālu mitruma kabatu augam.
Ja augu lapu gali izskatās apdeguši, tumši zaļi, sarkanīgi vai purpursarkani, iespējams, tie nesaņem pietiekami daudz fosfora. Dzeltens vai brūns gar lapu malām, dzeltēšana starp dzīslām, plankumainība un lapu krokošanās var norādīt uz kālija trūkumu.
Tas nozīmē, ka ir problēma ar mēslojumu. Lēni izdaloša mēslojuma pievienošana stādīšanas laikā ir labs risinājums, taču, iespējams, ik pa laikam būs jāpievieno neliels mēslojuma daudzums.
Pirms vienkārši pievienojat mēslojumu un cerat uz labāko, ziniet, ka brūnus, apdegušus vai izbalējušus lapu galus var izraisīt arī pārāk daudz mēslojuma (pieņemiet lēmumu). Dažiem mēslošanas līdzekļiem pievieno sāli, kas laika gaitā uzkrājas augsnē, izraisot galu apdegumus.
Ja pamanāt baltu garozu uz augsnes, apakštasītēm vai poda sāniem, tā var būt sāls uzkrāšanās. Izskalojiet augsni, ieliekot podu izlietnē un laistot, līdz augsne ir pilnībā izmirkusi un ūdens iztek cauri (atkārtojiet to dažas reizes). Vai arī var pārstādīt svaigā augsnā, kas lielākajai daļai augu jebkurā gadījumā būtu jādara ik pēc 12 līdz 18 mēnešiem.
Kad esat noskaidrojis auga lapu krāsas maiņas cēloni, ir pienācis laiks novērst šīs nepatīkamās sekas un nogriezt brūnās daļas. Izmantojot asas šķēres, nogrieziet pa lapas dabisko formu, atstājot ap griezumu plānu brūnu laukumu. Kad jaunās veselīgās lapas aug, tām vajadzētu izskatīties tā, it kā tās nekad nebūtu brūnas.
Ja vienkārši nevarat novērst augu lapu problēmas, iespējams, ka problēma ir pārsniegusi jūsu spējas rūpēties ar šo sugu, un vajadzētu audzēt kaut ko vieglāk kopjamu. Apsveriet kādu citu iespēju.
