Baloži ir daudzu lielo pilsētu pastāvīgie iedzīvotāji. Cilvēkiem patīk pavadīt laiku parkos, vērot šos putnus un barot tos no rokas. Bieži vien mātes un bērni nonāk baložu iecienītās vietās. Bet vai kontakts ar putniem ir tik nekaitīgs? Kāpēc no baložiem jāturas tālāk, stāsta TengriLife.
Baloži pārnēsā desmitiem dažādu slimību patogēnus. Viena no tām, kas ir bīstama cilvēkiem, ir chlamydia psitaci, ornitozes izraisītājs. “Šī ir akūta infekcija, kam raksturīgs drudzis, plaušu un centrālās nervu sistēmas bojājumi, kā rezultātā, ieelpojot kopā ar putekļiem organismā var nonākt arī mikroskopiskas daļiņas ar baktērijām,” skaidro speciālisti.
Chlamydia psitaci bieži paliek uz putnu kājām un knābja. Ciešā saskarē ar putniem, tās tiek viegli pārnestas uz cilvēkiem. Šī patogēna mānīgums slēpjas arī tajā, ka hlamīdijas psitaci ir diezgan stabilas ārējā vidē un var saglabāties līdz 2-3 nedēļām.
Baloži nav vienīgie hlamīdijas psitaci pārnēsātāji. Šī baktērija bieži sastopama vistās, pīlēs, tītaros un fazānos. Ļoti bieži dekoratīvie mājputni, jo īpaši papagaiļi, cieš no psitakozes.
Psitakozes simptomi galvenokārt skar elpceļi, taču simptomi var ievērojami atšķirties. Infekciju sākotnēji bieži raksturo kā gripai līdzīgu sindromu, kam raksturīgs drudzis, drebuļi, galvassāpes un klepus. Gadījumu analīzes ir parādījušas, ka infekcija var būt no asimptomātiskas līdz zibenīgi invazīvai slimībai ar vidējo inkubācijas periodu no 5 līdz 14 dienām.
Slimības simptomi parasti parādās pēkšņi. Visizteiktākie ir:
Citas dokumentētas psitakozes pazīmes ir izmainīts garīgais stāvoklis, viegls kakla stīvums, fotofobija, hepatosplenomegālija (vienlaicīga liesas un aknu palielināšanās) un faringīts.
Putni, jo īpaši baloži, neskaitot orintozi, pārnēsā vairāk nekā 60 dažādas infekcijas: histoplazmoze, kampilobakterioze, kriptokokoze, salmoneloze, escherichiosis un pseidotuberkuloze.
Lai pasargātu sevi un savus bērnus no infekcijām, eksperti iesaka atrasties vismaz 1,5 metru attālumā no putniem, kā arī nebarot tos ar rokām.
