No Lāčplēša dienas, 11. novembra, Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv sāksies Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls – Latvijas filmu izlase, kas bez maksas būs skatāma jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums.
Skatītājiem filmas būs pieejamas līdz 19. novembra izskaņai (festivāls sāksies un beigsies pusnaktī atbilstoši katras valsts laika joslai).
Šogad Patriotu nedēļas piedāvājumā ir sešas pilnmetrāžas spēlfilmas, trīs dokumentālās filmas un animācijas īsfilmu izlase.
Programma aptver dažādus laikmetus Latvijas vēsturē un domāta visplašākajai auditorijai dažādās vecuma grupās.
Vismazākajiem skatītājiem, bet tikpat labi arī visai ģimenei prieku sagādās animācijas seanss stundas garumā - desmit sērijas no režisora Jāņa Cimmermaņa leģendārā cikla “Avārijas Brigāde“, kura pirmajām filmām šogad aprit 35 gadi.
Seanss sāksies ar pašu pirmo īsfilmu “Gulbis“ (1991) un vēl vairākām 90. gadu filmiņām, kurās trīs enerģiskie, bet ne pārāk veiklie vīreļi Bembelats, Sīlinks un Poteriks cenšas dažādās situācijās palīdzēt citiem, kā nu mācēdami, un noslēgsies ar amizantās glābēju trijotnes piedzīvojumiem Eiropā - Spānijā, Itālijā un Grieķijā.
Bērnu auditorijai un ģimenēm domātas arī trīs spēlfilmas, kas aptver plašu hronoloģisko atvēzienu.
Jaunākā no tām ir skolas piedzīvojumu filma “BUM!“ (2024), kurā režisores Marta Selecka un Andra Doršs piešķīrušas filmas varonim, 13 gadus vecajam Hugo, pēkšņas superspējas, bet līdz ar to arī rodas nepieciešamība pārdomāt, kas ir īsta draudzība.
Mazliet tālāk vēsturē atkāpjas režisores Madaras Dišleres filma “Paradīze ’89“ (2018), uzņemta programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei“, - stāsts par četrām meitenēm, kas bērna acīm pieredz Latvijai nozīmīgo Atmodas laiku un simbolisko Baltijas ceļu.
Un trešā filma no pavisam cita laikmeta - Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas“ ekranizācija Latvijas kinovēstures klasiskajā filmā “Puika“ (1977, režisors Aivars Freimanis, scenārija līdzautors Imants Ziedonis), pirmā spēlfilma, kas saņēma tolaik jaundibināto nacionālo kinobalvu “Lielais Kristaps“.
Filmas darbība risinās Latvijā 19. gadsimta beigās, kur “Mūsmājās“ kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis.
Viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni, un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem - no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Svētku programmai atlasītas arī vairākas filmas, kam šogad aprit kāda apaļa gadskārta.
Pirms 60 gadiem uzņemta un Patriotu nedēļas tematikā ļoti labi iederas režisora Rolanda Kalniņa leģionāru drāma “Akmens un šķembas“ (1966) no Latvijas kinovēstures “zelta fonda“ - smeldzīgs stāsts par mazas tautas likteni lielvaru konfliktā un svešas armijas rindās iesauktiem puišiem, kinematogrāfiski risināts pārliecinošā pasaules līmeņa meistarībā.
Tāpat pirms 60 gadiem uzņemta filma no Latvijas dokumentālā kino klasikas - režisora Aivara Freimaņa un operatora Ivara Selecka “Kuldīgas freskas“ (1966), brīnišķīga iespēja pakavēties sirsnīgi vērotā Latvijas mazpilsētas vasarā.
Filma veidota ļoti neparastā struktūrā - kā atsevišķu ainiņu mozaīka bez aizkadra teksta, ļaujot skatītājam klejot līdzi filmas autoriem un piedzīvot dažādus pilsētas notikumus.
Vissenākā no filmām jubilārēm piedzīvojusi gandrīz neticamu vecumu - pirms 90 gadiem uzņemta savulaik augsti novērtētā kultūrfilma “Mūsu pelēkais dārgakmens“ (1936, režisors Voldemārs Pūce, scenārija autors Jānis Greste).
Latvijas kinovēstures rītausmā par kultūrfilmām dēvēja izglītojošas dokumentālās filmas, un šajā gadījumā pēc Zemes bagātību pētīšanas komitejas pasūtījuma radītais stāsts veidots kā dabaszinību stunda skolā, kur zinošs pedagogs metodiski precīzi un izsmeļoši stāsta ieinteresētiem bērniem par kaļķakmeni un tā paveidiem, demonstrē ķīmiskus eksperimentus un filmētus materiālus, kas ļauj filmā ietvert dažādas Latvijas ainavas un kaļķakmens ieguves procesa skatus, noslēgumā rādot arī dažādas iespējas akmens izmantošanai - piemēram, piemineklis “Māte Latvija“ Brāļu kapos veidots no Latvijā iegūta šūnakmens.
Kā atraktīvs un izzinošs papildinājums šai filmai svētku programmā ietverta pavisam jauna dokumentālā īsfilma “Grestomātija“ (2025, režisore Betija Zvejniece), tēlaini veidots stāsts, kura centrā ir senās kultūrfilmas scenārija autors, Latvijas sabiedrības vēsturē nozīmīgais pedagogs, pētnieks, literāts, muzeoloģijas pamatlicējs Jānis Greste (1876-1951).
Pateicoties Grestes kolekcionāra kaislībai, līdz mūsdienām saglabājies, piemēram, Raiņa rakstāmdēlītis, uz kura tapuši vairāki slaveni darbi, un ziepju gabaliņš, ko savulaik lietojis komponists Emīls Dārziņš...
Jaunākās spēlfilmas šāgada svētku programmā aptver visplašāko amplitūdu gan hronoloģiski, gan saturiski un stilistiski - režisores Alises Zariņas filma “Nospiedumi“ (2026) sakņojas šodienas sabiedrības realitātē un runā par jaunas mūsdienu sievietes (galvenajā lomā - Ieva Segliņa) šķietami “normālo“ dzīvi, kuru tomēr var sašūpot no pagātnes pēkšņi uzradies tēvs.
Savukārt režisora Māra Martinsona vērienīgi iecerētā vēsturiskā lielfilma “Zeme, kas dzied“ (2024), kuras scenārija veidošanā piedalījies ievērojamais Atmodas laika politiķis Dainis Īvāns, stāsta par Dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu 19. gadsimta Latvijā.
