10.lapa
Izdevniecībā „Aminori” iznācis vācu rakstnieces Rikardas Mesneres romāns „Kur dzīvo vārds”.
Rikardas Mesneres romāna „Kur dzīvo vārds” galvenajai varonei pēc vecvecāku aiziešanas mūžībā ir jāatbrīvo viņu dzīvoklis, jāpārnes mantas, bet ir vēl kas, ko viņa grib saglabāt: ģimenes uzvārdu Levitanus.
Interese par ģimenes vēsturi viņu aizved līdz Rīgai, arī bijušajam Rīgas geto, kas cieši saistīts ar dzimtas vēsturi, un viņa izseko četru savas dzimtas paaudžu gaitām cauri Padomju Latvijas laikiem līdz mūsdienu Vācijai, viņas ikdienas dzīvei Berlīnē.
Autores valodas stils, arhīva dokumentu, aculiecinieku liecību un atmiņu sakārtojums ļauj radīt telpu, kurā viņas senču balsis kļūst dzirdamas. No sava „es” viņa veido „mēs”, pārvēršot grāmatu par kolektīvās atmiņas atspoguļojumu.
Mirušie šeit nekļūst par simboliem, bet gan par līdzstāstniekiem.
Grāmatu no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece. Redaktore, korektore - Sigita Kušnere.
Berlīnē dzimusī un augusī Rikarda Mesnere (Ricarda Messner, 1989) ir žurnāla “Flaneur” līdzdibinātāja. Šis izdevums katru numuru velta vienai konkrētai ielai kādā no pasaules pilsētām.
Rikardas Mesneres debijas romāns „Kur dzīvo vārds” (“Wo der Name wohnt”) iznāca 2025. gadā vācu valodā izdevniecībā “Suhrkamp” un ir saņēmis dažādas balvas. Laikraksts “Die Zeit” to iekļāvis gada 100 labāko vācu valodā iznākušo grāmatu izlasē.
Rakstniece Ilze Jansone: „Caur savas dzimtas stāstu autore neuzbāzīgi iezīmē varas un skudriņas izmēra cilvēka attiecības, kādas tās veidojas uz nežēlīgās vēstures fona.
Apbrīnojami, ka tieši caur šķietamiem nenotikumiem un it kā mazsvarīgām detaļām autore atgādina, ka mūsos visos dzīvo un nospiedumus ir atstājušas vairākas paaudzes.
Tā vai citādi mēs esam visu šo zemju, tradīciju un mīlestības kultūru kombinācija un tikai paši sev varam atbildēt uz jautājumu par to, kas tad ir būtiskais, kas paliks „pēc tam”.”
Vēsturnieks Kaspars Zellis: „Autore, balstoties ģimenes atmiņās, personiskos dokumentos un liecībās, rekonstruē savas dzimtas likteņus 20. gadsimta vēstures notikumu kontekstā. Stāsts, kas aizsākas ar vecvecāku mantu šķirošanu Berlīnes dzīvoklī, aizved autori uz Rīgu, atklājot ģimenes vēsturi pirms Otrā pasaules kara, Rīgas geto, dzīvi padomju okupācijas apstākļos, izceļošanu no Padomju Latvijas 70.gadu sākumā un jaunas dzīves veidošanu Vācijā.
Personiskais vēstījums organiski savijas ar plašāku vēsturisko kontekstu, parādot, kā karš, holokausts un politiskie režīmi ietekmēja indivīdu un ģimeņu likteņus.
Vienlaikus grāmata rosina domāt par alternatīviem pagātnes interpretācijas un atmiņas ietvariem, kas neiekļaujas ierastajās Latvijas vēstures stāstu matricās. Grāmata piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz atmiņas, identitātes un piederības jautājumiem Eiropas 20. gadsimta vēstures notikumu fonā, apliecinot, ka vienas ģimenes pieredze var kļūt par atslēgu plašāku vēstures procesu izpratnei.”
