4.lapa
Piektdien, 6. novembrī, plkst. 17.00 Jūrmalas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Majoros) tiks atklātas trīs izstādes: gleznotājas Hildas Vīkas (1897-1963) gaidāmajai 130. jubilejai veltītā izstāde “Hilda Vīka. Nosargātā. Citādais”, Arņa Martinelli izstāde “My-thos / Mīti” un Evijas Freidenfeldes izstāde “Visuma diedzēšana”.
- Izstāde “Hilda Vīka. Nosargātā. Citādais” ieskandina gleznotājas jubileju - tajā ir skatāma mākslinieces darbu izlase, no kuras liela daļa plašākai sabiedrībai tiks rādīta pirmo reizi.
Daudzi darbi līdz šim ir bijuši pazīstami tikai no reprodukcijām senos ilustrētajos žurnālos. Ekspozīciju papildina gleznotājai piederējuši priekšmeti, viņas literāro darbu izdevumi un manuskripti. Izstāde sasaista mākslinieces radošo mantojumu ar Jūrmalu, aplūkojot viņas saikni ar Ķemeriem kā dziedniecības vietu.
Mākslinieces daiļradē ir daudz autobiogrāfisku motīvu un izteikti sievišķs skatījums. Ikdienas plūdums tajā savijas ar iztēli, radot teiksmaini romantisku, poētisku atmosfēru.
Īpaši izcelts ir sievietes tēls, bieži juteklisks, kuram māksliniece nereti ir piešķīrusi savus sejas vaibstus.
Zīmīga vieta izstādē ir ierādīta arī Vidvudam Eglītim (1913-2003) - gleznotājas vīra, literāta Viktora Eglīša dēlam, kurš nosargāja lielu daļu Hildas Vīkas radošā mantojuma. Kad pēc piedzīvotajiem zaudējumiem mākslinieces dzīve sarežģījās, Vidvuds palīdzēja saglabāt viņas gleznas un vēlāk palika viņas vienīgais tuvinieks dzimtenē. Viņš ne vien glabāja gleznotājas darbus, bet arī rūpējās, lai tie tiktu izstādīti. Lai gan Vidvuds allaž it kā palika sava spožā brāļa, rakstnieka Anšlava Eglīša, ēnā, arī viņa aizraušanās bija māksla - izstādē līdzās Hildas Vīkas gleznām ir eksponēti Vidvuda darbi.
Izstādes autori: Līvija Baumane-Andrejevska un Kristaps Laucis, izstādes māksliniece Marianna Lapiņa.
Multimākslinieks Arnis Martinelli izstādē “My-thos / Mīti” rekonstruē nozīmīgākos Eiropas kultūras mītus, pasniedzot tos kā triju personu mijiedarbību nedaudz paradoksālā, postromantiski ironiskā veidolā.
Katrs tēls slēpj vai daļēji atklāj savu stāstu, bet to saspēle ir notverta robežsituācijā, tiem svarīgā brīdī. Mākslinieka skatījumā šie naratīvi ir veidojuši un joprojām veido fonu, uz kura formējas cilvēka apziņa un pasaules uztvere.
Izstādes nosaukums izspēlē skaņu līdzību starp “mythos” un “me too”: arī mēs paši varam būt mīta sastāvdaļa, taču varoņu izvēle, sižeta turpinājums un iznākums ir atkarīgi no katra spējas izprast mīta būtību un īstenot to savā pasaulē.
Mīti nav tikai pagātne, tie dzīvo mūsu zemapziņā un veido realitāti, kurā paši esam to dalībnieki.
Darbi nav uzskatāmi par gleznām: autors šoreiz apzināti ignorē klasiskos glezniecības principus, lai lielizmēra grafikas vai plakāti precīzāk atklātu idejas strukturālās pamatvērtības. Figūras ir tēlotas kā atdzīvojušās skulptūras, kuru atveidošanā ir izmantoti gan grafiski, gan gleznieciski paņēmieni, bet ekspresija un disonējoši akcenti palīdz izteikt ideju vēstījumu. Tēlu konfliktos noteicošā ir humānisma virsvērtība.
Arnis Martinelli (1973) ir ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, izstādēs piedalās kopš 1995. gada un ir sarīkojis vairākas personālizstādes, tostarp “Mitoloģija. Rekonstrukcija” Talsu novada muzejā. Kopš 1998. gada Martinelli ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, un līdztekus stājmākslai viņš aktīvi darbojas grafiskajā dizainā un autormūzikā, ierakstījis un izdevis vairāk nekā desmit savas mūzikas albumus.
Evijas Freidenfeldes izstāde “Visuma diedzēšana” ir par atmiņu un mūsu attiecībām ar pasauli, kurā dzīvojam, un par pēdām, ko šīs attiecības atstāj.
Parasti atmiņu uzskatām par kaut ko, kas pieder cilvēkam, taču informācija glabājas un tiek nodota tālāk arī vietās, dzīvajos organismos, priekšmetos un apkārtējā vidē. Sēkla nes ziņu par to, no kā tā radusies un par ko tā var kļūt, koka gadskārtās saglabājas augšanas apstākļu pēdas, bet pilsētas mūri glabā dažādu laiku nospiedumus.
Savā mākslinieciskajā praksē Evija Freidenfelde šo attiecību telpu sauc par Atmiņu lauku. Tas nav nemainīgs arhīvs: Atmiņu lauks rodas sastapšanās brīdī - starp cilvēku un vietu, dzīvo un nedzīvo, pagātni un tagadni - un mainās līdz ar katru jaunu mijiedarbību.
Mākslinieces darbos būtiska ir arī matērijas spēja mainīties: ogle atstāj samtainas pēdas, grafīts atstaro gaismu, pigments ūdens ietekmē plūst un granulējas.
Daļu šo procesu māksliniece vada, bet daļu ļauj noteikt pašiem materiāliem, tāpēc darba virsma nav tikai attēls - tā glabā arī sava tapšanas procesa pēdas.
Nosaukumā ietvertā diedzēšana ir gan reāls process, gan metafora. Tāpat kā sēkla, arī cilvēka rīcība un izvēles sevī nes nākotnes iespēju: varam sēt bailes un iznīcību, bet varam sēt arī rūpes, zināšanas un sadarbību.
Izstādes “Visuma diedzēšana” un “My-thos / Mīti” būs skatāmas līdz 2027. gada 10. janvārim, izstāde “Hilda Vīka. Nosargātā. Citādais” līdz 2027. gada 21. februārim.
Jūrmalas muzejs ir atvērts no trešdienas līdz svētdienai plkst. 10.00 - 18.00, ieeja muzejā ir bez maksas.
