12.lapa
No 2. oktobra galerijā “Berga Bazar’t” būs skatāma izstāde “Saikne. Dvēseles dziesma”, kas vienuviet pulcē vienas mākslinieku dzimtas trīs paaudžu radošo mantojumu.
Izstāde ir gleznotājas Patricijas Tiknuss veltījums saviem vecākiem - māksliniekiem Maldai Muižulei (1937-2022) un Ivaram Muižulim (1935-2023) - un vienlaikus arī stāsts par mākslas pieredzes pārmantošanu, ģimenes atmiņu un neredzamu, bet noturīgu saikni starp paaudzēm.
Ekspozīcijā skatāmi Maldas un Ivara Muižuļu, viņu meitas Patricijas Tiknuss un mazmeitas Aleksandras Rafaelas Tiknuses (dz. 1998) darbi.
Četru autoru prakses veido savdabīgu vizuālu sarunu, kurā atklājas ne tikai radniecība, bet arī atšķirīgi skatījumi uz krāsu, telpu, cilvēka iekšējo pasauli un apkārtējās vides klātbūtni.
Izstādes centrā ir saikne - kā ģimenes atmiņa, kā radošs impulss un kā pieredze, kas pāriet no vienas paaudzes nākamajā. Tā sākas bērnības tēlos un priekšmetos - Ivara mātes Almas izšūtajos galdautos, kas rotāja Liepājas mājas verandas galdu, vasaras flokšu krāšņumā un Ziemassvētku kartītēs, kuras tika pārzīmētas Priekules mājās pie aizsaluša loga. Šajos tēlos iesakņojas Kurzemes izjūta - spēcīgs kolorīts, piesātināta daba un raksturu noteiktība.
Māksla šajā ģimenē nav bijusi tikai profesija. Tā ir bijusi ikdienas telpa un dzīvesveids.
Patricija Tiknuss atceras bērnību vecāku darbnīcā, kur, gulēdama uz grīdas, zīmējusi līdzās mammai un tētim, mēģinot atkārtot redzēto un vienlaikus atrast savu interpretāciju. Mākslas grāmatas, klasiskās tēmas un attēli - daiļas dāmas, princeses, ziedi, Mona Liza vai Leda ar gulbi - kļuva par pirmajiem tēliem, caur kuriem veidojās viņas attiecības ar glezniecību.
“Stāsts ir par saikni, kas mūs vieno cauri gadsimtam, kas nāk no bērnības un no vecāku bērnības caur viņu vecākiem. Patrīcija Tiknuss par viņas dzimtas sākumu izjūt Kurzemi. Krāsu izjūta spēcīga, kreftīga. Raksturi stipri un spītīgi. Dzīvē un mākslā Malda ar Ivaru bija tandēms. Nesaraujamā saitē,” stāsta Patricija Tiknuss.
Izstādes nosaukuma otrā daļa - “Dvēseles dziesma”, saistīta ar mākslinieces personisku pieredzi. Pēc mātes nāves Patricija sapnī piedzīvojusi tikšanās sajūtu, kurā dzirdējusi un jutusi, kā mātes dvēsele dzied viņas dvēselei šūpuļdziesmu.
Šajā dziesmā viņa saklausa arī savas meitas Aleksandras klātbūtni - skumju, dziļu un mīlestības pilnu. Tā kļūst par tēlu, kas savieno trīs sieviešu paaudzes vienā emocionālā telpā.
Grafiķe un gleznotāja Malda Muižule Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi Grafikas nodaļu 1963. gadā. Kopš 1966. gada viņa bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre, aktīvi piedalījās izstādēs un organizēja gan personālizstādes, gan grafikas kopizstādes. Ilgus gadus Malda Muižule vadīja Grafikas un akvareļu sekciju.
Viņa bija viena no nozīmīgākajām sava laika oforta meistarēm Latvijā. Pārvaldot oforta tehniku visā tās sarežģītībā, māksliniece kompozīcijas bieži veidoja tieši uz metāla plates. Sākotnēji viņas darbos dominēja svītras oforts, taču 20. gadsimta 70. gadu sākumā Muižule bija viena no pirmajām latviešu grafikā, kas mērķtiecīgi pievērsās krāsas iespējām daudzpakāpju kodinājumā. Viņas darbos izsmalcināti attīstās faktūra, krāstoņu daudzveidība un materiāla izteiksmība.
Ivara Muižuļa glezniecību raksturo brīvdomība, izteiksmīgs kolorīts un drosmīga attieksme pret sava laika estētiskajām normām. Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu viņš absolvēja 1960. gadā. Padomju perioda kultūrtelpā Muižuļa darbi izcēlās ar abstraktu domāšanu, intensīvu krāsu un neatbilstību sociālistiskā reālisma prasībām. Atsevišķos periodos tie pat netika pieņemti Mākslinieku savienības kopizstādēm.
Muižuļa glezniecībā sastopama neoekspresionistiska stilistika, spēcīgi krāsu kontrasti un piesātināta, enerģiska virsmas izjūta. Viņa darbos līdzās skarbiem un noslēpumainiem tēliem parādās maigas, starojošas figūras. Būtisku ietekmi uz mākslinieka vizuālo valodu atstāja Zvārtavas pils plenēros gūtie iespaidi.
Patricijas Tiknuss glezniecībā personiskā pieredze savienojas ar ģimenes māksliniecisko mantojumu un jutīgu uzmanību pret cilvēka iekšējo pasauli. Viņa Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi profesora Induļa Zariņa Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu 1995. gadā. Par diplomdarbu “...kad jūra atkāpjas” māksliniece saņēmusi “Sīpoliņa stipendiju”.
Izstādēs Tiknuss piedalās kopš 1990. gada; viņai ir bijušas 11 personālizstādes dažādās Latvijas galerijās. Viņas gleznas raksturo īpašs kolorīts, bagātīgas faktūras un ornamentāli laukumi, kuros daba kļūst par emocionālu, nevis tikai vizuālu pieredzi. Dabas motīvi apvij centrālo tēlu - cilvēka figūru un, palīdz atklāt sievietes iekšējo telpu, trauslu noskaņu un grūti formulējamu pārdzīvojumu.
Jaunās paaudzes māksliniece Aleksandra Rafaela Tiknuse savos darbos pievēršas ainavai, klusajai dabai un ikdienišķiem vides objektiem.
Viņas glezniecībā būtiska ir ne tikai attēlotā objekta forma, bet arī gaisma, telpa un noskaņa.
Māksliniece eksperimentē ar materiāliem un glezniecības formu, tradicionālo audeklu papildinot ar koku un saplāksni.
Koka pamatne viņas darbos nav tikai tehnisks balsts - tā kļūst par pilnvērtīgu kompozīcijas un noskaņas elementu. Tās faktūra un dabiskā struktūra iesaistās attēla veidošanā, piešķirot gleznām īpašu vizuālo raksturu.
Aleksandra Tiknuse Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu absolvējusi 2021. gadā. Patlaban viņa turpina profesionālo izaugsmi, studējot “FX Barcelona Film School” Spānijā.
Izstāde “Saikne. Dvēseles dziesma” ļauj ieraudzīt ne tikai četru autoru darbus, bet arī vienas dzimtas radošo telpu - vietu, kur māksla tiek pārmantota nevis kā gatava formula, bet kā skatīšanās veids, krāsu izjūta, atmiņa un nepieciešamība sarunāties ar pasauli.
Izstāde “Saikne. Dvēseles dziesma” mākslas galerijā “Berga Bazar’t”, Elizabetes ielā 87, Rīgā, būs skatāma no 2. līdz 31. oktobrim darba dienās no plkst. 12.00 līdz 19.00.
