12.lapa
Izdevniecībā „Aminori” iznākusi „Franas Lībovicas lasāmgrāmata”.
Ekscentriskās intelektuāles Franas Lībovicas (Fran Lebowitz, 1950) eseju krājumā „Franas Lībovicas lasāmgrāmata” (The Fran Lebowitz Reader, 1994) ietverti divi ikoniski rakstnieces darbi - „Lielpilsētas dzīve” (Metropolitan Life, 1978) un „Sabiedrības studijas” (Social Studies, 1981).
20. gadsimta 70.-80. gadu Manhatanas intelektuāļu aprindām piederošās Lībovicas esejas cieši saistītas ar Ņujorkas dzīvi, un tajās vietu radušas daudzas ievērojamas tā laika mākslas un kultūras scēnas personības.
Līdztekus spriedumiem par sabiedrību, politiku un kultūru rakstnieces tekstos lielu vietu ieņem arī lielpilsētas ielas, kafejnīcas, bāri un pat metro stacijas, vēršot savdabīgu skatpunktu pret bieži vien nepamanāmo.
Harismātiskā ņujorkiete neskopojas ar sarkasmu un ļaujas pašironijai, spilgtās krāsās tēlojot lielpilsētas snobismu un šarmu.
Par Ņujorkas zelta laikmeta satīrisko balsi dēvētā rakstniece nesaudzīgi un nelaipojot apraksta sava laika politiskās un sabiedriskās dzīves notikumus, kultūras un mākslas procesus, kā arī cilvēku tikumus un paradumus.
Trāpīgie pārspriedumi tapuši laikā pirms radošās krīzes, kas liegusi rakstniecei rakstīt trīsdesmit gadus, bet padarījusi par apbrīnotu figūru intelektuāļu aprindās, publiskas uzstāšanās meistari un divu asprātīgu un aizraujošu Mārtina Skorsēzes kinodarbu - HBO dokumentālās filmas „Publiskā runa” (Public Speaking, 2010) un Netflix seriāla „Iedomājies, ka tā ir pilsēta” (Pretend It’s a City, 2021), - tēmu un galveno varoni.
No angļu valodas tulkojusi Jana Bērziņa. Redaktors un korektors Arturs Hansons.
Dita Rietuma uz grāmatas aizmugurējā vāka raksta: „Lībovicas stila virpuļviesulis var satricināt, sasmīdināt un, iespējams, pat arī aizvainot, taču viņai ir attaisnojums: šie teksti sakņojas dzirkstošā talantā, dziļā pašironijā un veselīgā cinismā, kas, izrādās, ir veiksmīgas izdzīvošanas stratēģijas.”
