2.lapa
Dejas mājā Rīgas cirkā 16. un 21. jūlijā pirmizrādi piedzīvos horeogrāfes Ievas Gaurilčikaites-Sants (attēlā) laikmetīgās dejas izrāde “Sugmija” - refleksija par mūsdienu cilvēku starpsugu pārejas stāvoklī.
Izrādē “Sugmija” mūsdienu cilvēka nākotne iezīmējas kā aktīvs transformācijas process, kurā ķermenis, atskatoties uz izmirušām hominīdu sugām, pakāpeniski pārtop no Homo sapiens par nedefinētu nākotnes cilvēku jeb Homo technologicus - būtni, kas ne tikai funkcionē ciešā saskarē ar tehnoloģijām, bet ir tehnoloģiski ietekmēta un mainīta jaunas cilvēku sugas pārstāve.
Caur subjektīvu un dziļi personisku pieredzi, fiktīvu pasaules modeli un stieņa dejas ķermeņa valodu autores alter ego - Rose M. Diesel - vēro, kas notiek, kad tehnoloģiju klātbūtne lēnām pārraksta viņas ķermeni, jūtas un spēju būt empātiskai.
“Mani interesē brīdis, kurā cilvēks sāk zaudēt pārliecību, ka viņa paša ķermenis, jūtas un sajūtas vēl ir uzticams orientieris.
Mūsdienu tehnoloģijas nav tikai ārējs spēks, kas vienkārši ienāk mūsu dzīvēs, bet tās piedāvā arī jaunas esamības formas. Līdz ar to “Sugmija” (angļu valodā - Species Shifter) ir stāsts par neērtu, bet reizē kārdinošu tuvību. Tehnoloģiskais aspekts sāk dzīvot mūsos pašos, mūsu reakcijās, attiecībās, fantāzijās un izdzīvošanas stratēģijās. Rose M. Diesel ir mans alter ego un mana iespēja piedzīvot šo transformāciju personīgi un uz savas ādas kā ķermenisku pieredzi, ko veido skaņas, tehnoloģiju un horeogrāfijas mijiedarbe,” stāsta izrādes horeogrāfe, koncepcijas autore un izpildītāja Ieva Gaurilčikaite-Sants.
Īpaša nozīme ir arī izrādes scenogrāfijai, kurā Krišjānis Sants ir sapludinājis pagātni un nākotni, radot ģeometrisku tērauda vidi nākotnes cilvēkiem, kas neviļus var atgādināt arī agrīno hominīdu apdzīvoto krūmāju.
“Pasaulē, kurā valda neziņa par šī brīža cilvēku sugas nākotni un izdzīvošanas priekšnosacījumiem, es raugos uz scenogrāfisku telpu kā organismu, kurā cilvēks un tehnoloģijas pamazām saaug vienā eksistences formā.
Šajā pasaules modelī nepazūd nedz cilvēciskais trauslums, nedz kaisle, bet tie nonāk tiešā saskarē ar algoritmisku loģiku, aprēķinātu nejaušību un mehānisku precizitāti,” stāsta Sants.
Izrādes radošo komandu veido horeogrāfe un koncepcijas autore Ieva Gaurilčikaite-Sants, scenogrāfs un dramaturģijas konsultants Krišjānis Sants, elektroniskās mūzikas autors un izpildītājs Leo Novus, gaismu mākslinieks Reinis Smiltenis, radošais programmētājs Rihards Vītols, konstrukcijas tehnisko risinājumu autors Arnis Vatašs un grafiskā dizaina autore Kristīne Daukšte.
Izrādes kuratore ir Elizabete Palasiosa, to producē dejas organizācija “Tuvumi” un “Story Hub”, bet līdzproducē Rīgas cirks.
Izrāde notiek angļu valodā ar daļēju tulkojumu latviešu valodā. Ieteicamais vecums: 16+.
Izrādes laikā tiek izmantoti dūmi, mirgojošas un kontrastainas gaismas, kā arī skaļi vai pēkšņi skaņas efekti. Dūmu dēļ atsevišķos brīžos var būt ierobežota redzamība.
