Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: koncerti, izstādes, Imantdienām pusgadsimta jubileja, Āzijas koru mūzika un jauna grāmata, kas ļauj iegūt prāta brīvību.
Liepājas Simfoniskais orķestris, Kristīne Balanas un Likā Debargs
IZLASI! Atbrīvojies no trauksmes un šaubām par sevi
Laikapstākļi kā domāšanas veids
Eiropas tūres ugunīgais sākums
Labdarības koncerts Ukrainas atbalstam
Sestdien, 4. jūlijā, Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā aizsāks savus vasaras muzikālos piedzīvojumus Liepājā, uz koncertdārza “Pūt, vējiņi!” skatuves tiekoties ar latviešu vijolnieci Kristīni Balanas (attēlā) un franču pianistu Likā Debargu.
Vasaras vakarā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” klausītājus gaida spilgts un daudzkrāsains muzikāls piedzīvojums, kur saulrieta gaismēnās simfoniskais skanējums iemantos piesātinātu vasaras romantikas noskaņu.
Koncerta programmā iekļautas Žila Masnē, Žorža Bizē, Pablo Sarasates, Džordža Gēršvina un Morisa Ravēla skaņu partitūras.
Par vakara centrālo notikumu kļūs Pablo Sarasates “Karmenas fantāzija”. Virtuozajā skaņdarbā, kas iedvesmots no Žorža Bizē operas melodijām, mijas kaislība un ironija, spānisks dejas impulss un operiska dramatika, bet vijoles partija spēj vienā mirklī pārtapt no smalka čuksta līdz ugunīgai kulminācijai.
Kristīnes Balanas interpretācijā “Karmena” iegūs elegantu spožumu, kas apžilbinās un izgaisīs Liepājas vasaras vakara vējā.
Kristīnes Balanas skatuves harisma un meistarība guvusi atzinību mūzikas profesionāļu vidū. Laikraksts The Times raksturojis latviešu vijolnieci kā “žilbinoši virtuozu” mūziķi, kuru kritiķi īpaši izceļ par “nepieradinātu, drosmīgu un dramatisku spēli” (The Strad).
2025. gada rudenī Kristīne Balanas un viņas māsa, čelliste Margarita Balanas kļuva par pirmajām latviešu mūziķēm, kas parakstījušas sadarbības līgumu ar vienu no prestižākajām ierakstu kompānijām pasaulē - Decca Classics.
Ne mazāk intriģējošs ir franču pianists Likā Debargs (attēlā) - mūziķis, kura interpretācijas bieži raksturo kā intelektuāli dziļas. Tās ir vienlaikus spontānas un jūtīgas, ar īpašu spēju “izgaismot” partitūras iekšējo arhitektūru.
Morisa Ravēla Koncerts klavierēm un orķestrim šādai personībai ir kā radīts: tas ir dzirkstošs, krāsains un asprātīgs 20. gadsimta meistardarbs, kurā klasiskā forma dabiski saplūst ar džezisku ritmiku un vieglu, urbānu eleganci.
Precīzi impulsi mijas ar smalku poēziju, un spožām orķestra krāsām pretī stājas dziedoša, plaša lirika, bet finālā mūzika uzņem rotaļīgu, elektrizētu tempu, atstājot sajūtu par priecīgu, vitālu kustību.
