2.lapa
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī skatāma jauna ekspozīcija “Livonijas pilis”, kas modernā un apmeklētājiem saistošā veidā iepazīstinās ar nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu, vairojot izpratni un zināšanas par viduslaiku Livoniju.
Livonija ir vēsturisks un ģeogrāfisks jēdziens, ar ko apzīmē 13.-16. gadsimtā pastāvošu reģionu mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā, ko veidoja Vācu ordeņa pārvaldītās zemes un vairākas bīskapijas. Vēsturiski Livonija dēvēta arī par Māras zemi (latīņu: Terra Mariana) vai Līvzemi.
Viena no spilgtākajām Livonijas laika liecībām ir viduslaiku mūra pilis, kas līdz pat mūsdienām veido nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas daļu.
1185. gadā Daugavas krastā, Ikšķiles lībiešu ciemā, tika uzcelta pirmā mūra pils Austrumbaltijā, tās nocietinājumu sistēmā vēlāk iekļāva 1184. gadā uzcelto baznīcu. Vēlāk Vācu ordeņa zemēs izveidojās savs piļu tips - ordeņa kastela: mūra būve ar četriem korpusiem ap noslēgtu iekšēju pagalmu, ko varēja aptvert priekšpilis. Ap daudzām pilīm laika gaitā izauga pilsētas, kas kļuva par nozīmīgiem administratīviem, saimnieciskiem un kultūras centriem.
No apmēram 150 Livonijas periodā uzceltajām pilīm līdz mūsdienām daļēji saglabātā vai pārbūvētā veidā ir saglabājusies desmitā daļa. Vairākās pilīs atrodas muzeji, piemēram, Rīgā, Narvā, Kuresārē un Ventspilī. Muzeju ekspozīcijas izvietotas Turaidā, Cēsīs un Hāpsalu, bet Dundagas, Jaunpils vai Ēdoles pils ir apkārtnes sabiedriskie un kultūras centri. Rīgas pilī atrodas Latvijas Valsts prezidenta rezidence un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, bet Tallinā Domkalna pilī strādā Igaunijas valdība. Lai gan katra no vēl esošajām Livonijas laika pilīm glabā savu īpašu vēstures stāstu, jaunā ekspozīcija autentiskajā Rīgas pils vidē pirmo reizi ļauj paraudzīties uz šo mantojumu kā uz vienotu veselumu.
Rīgas pils - celta 16. gadsimtā kā kastelas tipa pils uz nopostītās agrākās pils pamatiem, ir viena no vislabāk līdz mūsdienām saglabātajām Vācu ordeņa pilīm visā Baltijas jūras reģionā.
Kaut pārbūvēs mainījies tās ārējais veidols, tomēr saglabājies sākotnēji būvētais kodols ar izcilām reprezentācijas telpām un pirmās pils paliekām pagrabstāvā. Jaunā ekspozīcija “Livonijas pilis” iekārtota 16. gadsimtā pilī izbūvētajos velvētajos pagrabos vairāk nekā 530 kvadrātmetru platībā. Turpat līdzās atrodas telpa, kurā atsegtas vairāk nekā 700 gadus senas siltgaisa (hipokausta) krāsns paliekas.
Ekspozīcijā izmantoti materiāli no 29 pilīm: 27 Latvijas pilīm (Altene, Alūksne, Āraiši, Bauska, Cēsis, Dinaburga, Ērģeme, Ikšķile, Jelgava, Koknese, Krustpils, Lielvārde, Lokstene, Ludza, Mārtiņsala, Mežotne, Piltene, Rīga, Rēzekne, Ropaži, Sabile, Salaspils, Sēlpils, Sigulda, Tērvete, Valmiera, Vecdole) un divām Igaunijas pilīm (Laiuze, Pērnava).
Izstādītas 530 senlietas, to vidū arī 4 monētu depozīti. Smagākais priekšmets ekspozīcijā ir akmens kvadrs, kurš sver vairāk nekā 250 kg, savukārt vieglākais -monēta, kuras svars ir 0,10 g.
Plašākā Livonijas laika un telpas ietvarā ekspozīcijā atklātas kopumā 160 reiz Baltijā celtās viduslaiku pilis, toskait 10 koka pilis, - kā savstarpēji saistīti varas, militārie un saimnieciskās darbības centri, kas ietekmēja reģiona attīstību, bet vienlaikus rādīta arī piļu būvniecība, cilvēku ikdiena, dažādu sabiedrības slāņu un etnisko grupu dzīvesveids un sadzīves kultūra, savstarpējā mijiedarbība, reliģiskā dzīve.
Ekspozīcijā varēs izsekot arī tam, kā Livonijas pilis laika gaitā pārbūvēja, tika izpostītas, sabruka, un kā pārpalikušo kultūrvēsturisko mantojumu vēlāk centās saglabāt un pētīt.
Mūsdienu sabiedrībā viduslaiku pilis joprojām saistās ar dažādiem vēsturiskiem stereotipiem un mītiem: tās uztvertas gan kā varas un apspiestības simbols, gan kā romantizēta vide, kur dzīvo bruņinieki, leģendas un pasaku tēli. Materiālās kultūras izpētē iegūtie secinājumi ļāvuši šos priekšstatus būtiski papildināt un precizēt, atklājot pietiekami sarežģītu un daudzveidīgu vēstures ainu.
Ekspozīcijas saturs pieejams latviešu un angļu valodās. Izstrādāts arī audiogids latviešu un angļu valodā, kas tiks papildināts ar tulkojumiem igauņu, vācu un lietuviešu valodās.
Jau ieplānotas pirmās ekskursijas:
- 3. jūlijā plkst. 18.00 par Livonijas piļu vēsturi stāstīs muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Baiba Dumpe,
- 7. augustā plkst. 18.00 ekskursiju vadīs muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis.
Abi arheologi ir ekspozīcijas “Livonijas pilis” līdzautori.
