18 notikumi kultūrā līdz 8. maijam, apmeklējami bez maksas

5.lapa

Latvijas filmu maratons

Skumjš stāsts par Keriju/ 1978. / Foto: publicitātes

Latvijas valsts svētkos jau 22. reizi notiks Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, arī šogad divos paralēlos bezmaksas formātos - klātienē kinoteātrī „Splendid Palace” un visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv.

Par Maratona tematisko vadlīniju šogad varētu uzskatīt lidojumu - no putna spārna līdz domas lidojumam -, un tas paver plašu spektru, ietverot filmu pirmizrādes un jaunākās aktualitātes, Latvijas kultūras personības un kaimiņu kinoklasiku, programmā skatītājus gaida patriotiskas noskaņas, neparasti skatpunkti - un putni!

Plašākā sadaļa 4. maija Latvijas filmu maratonā ir seansi kinoteātrī “Splendid Palace” - astoņi seansi divās kinozālēs un brīvdabas seanss vakara noslēgumā.

Svētku programma abās zālēs sāksies plkst. 13.00.

Notikums Zaķu ciemā. / Publicitātes foto

Lielajā zālē pirmais, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem, un to iesāks divas pirmizrādes, visjaunākās leļļu filmas no studijas “Animācijas Brigāde”.

Režisors Ēvalds Lācis izveidojis filmu ”Notikums Zaķu ciemā”, kur lapsa filmē savu pavāru šovu, tāpēc uztraukties dabū gan gailis, gan zaķu ģimene.

Sfinksas Albertas smaids. / Publicitātes foto

Režisore Dace Rīdūze sadarbībā ar igauņu studiju “Nukufilm” radījusi filmu “Sfinksas Albertas smaids”, kur piedzīvojumi sākas Rīgas slavenākajā jūgendstila namu rajonā un aizved līdz pat Ēģiptei.

Bērnu animācijas seansu turpinās sešas dažādu gadu īsfilmas par un ar putniem (1994-2012). Tās veidojuši režisori Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Nils Skapāns un Jānis Cimmermanis; programmā gan zīmēti, gan plastilīnā veidoti, gan leļļu animācijas putni un citas radības.

Putnubiedēkļi. / Publicitātes foto

Lielās zāles seansā plkst. 15.00 tiks demonstrēts neparasts skatījums uz Latvijas cilvēku un dabas sadzīvošanu - režisores Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma “Putnubiedēkļi” (2026).

Filma uzņemta Rīgas lidostas teritorijā, poētiska un brīžiem komiska trillera skatījumā rādot lidostas dienestu centienus turēt putnus, zaķus, lapsas un citus dzīvās dabas iemītniekus drošā attālumā no lidmašīnām un skrejceļiem.

Mildas istaba. / Publicitātes foto

Vakara pirmizrāde plkst. 18.00 šogad būs režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma “Mildas istaba”.

Dokumentālās 20. gadsimta dienasgrāmatās balstīts un eleganti inscenēts stāsts par Latvijas pirmo filozofijas doktori, sieviešu tiesību aktīvisti un triju bērnu māti Mildu Palēviču (1889-1972), kuras dienasgrāmatu fragmentus filmā lasa aktrises Agnese Budovska un Indra Roga.

Nospiedumi. / Publicitātes foto

Lielās zāles programmu ar seansu plkst. 20.00 noslēgs režisores Alises Zariņas jaunākā spēlfilma “Nospiedumi”.

Tā ar vieglu smaidu un dziļu sapratni runā par nopietnām tēmām, mūžīgām šaubām un senām traumām, kas pārņem trīsdesmitgadnieces Ievas dzīvi, kad tajā negaidot atgriežas sen nesatiktais tēvs.

Visi putni skaisti dzied. / Publicitātes foto

Kinoteātra Mazajā zālē, kas tagad pārdēvēta par Straumes zāli, plānoti pieci seansi, un pirmais no tiem sāksies plkst. 13.00 ar rūpi par Latviju - režisores Kristas Burānes dokumentālā filma “Visi putni skaisti dzied”.

Filma uzdod sāpīgu jautājumu: vai iespējams, ka cilvēka nesaprātīgās saimniekošanas dēļ kāda Latvijas putnu suga var saglabāties tikai tautasdziesmās?

Vecāku sapulce. / Publicitātes foto

Nākamais seanss plkst. 14.45 pievērsīsies pavasara aktuālākajai tēmai visiem tiem, kam tuvojas vai atmiņās jau iegravēts izlaidums kādā mācību iestādē - režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma “Vecāku sapulce” rāda komisku haosu jaunas skolotājas pirmajā vecāku sapulcē, kur sapulcējušies krāšņi tipāži, un galvenais temats ir 9. klases izlaiduma rīkošana.

Publicitātes foto

Īpašs notikums ieplānots seansā 16:30 - apgādā “Aminori” šajās dienās iznāk kultūrvēsturisks pētījums “Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks”, tā atvēršanas svētki notiks 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros.

Filmas šim seansam izvēlējusies grāmatas sastādītāja Inita Saulīte-Zandere, un būs iespēja noskatīties amizantu televīzijas formāta eseju “Un atkal Raimonds Pauls” (1972), kur skan Paula un Petera pirmā kopīgi sarakstītā dziesma “Zilā”, un režisores Birutas Veldres Atmodas gadu dokumentējumu “Jānis Peters un mūsu laiks” (1989).

Nākamais seanss Straumes zālē ļaus ieskatīties Baltijas mēroga kinovēsturē - seansā plkst. 18.30 tiks demonstrēta restaurēta Igaunijas spēlfilma no šāgada Berlīnes festivāla programmas “Berlinale Classics”.

Hotelis „Pie bojāgājušā alpīnista”. / Publicitātes foto

Tas būs fantāzijas trilleris “Hotelis „Pie bojāgājušā alpīnista”” (1979) ar leģendāro Latvijas aktieri Uldi Pūcīti galvenajā lomā.

Pirms seansa kinozinātniece Dita Rietuma priekšvārdā iezīmēs Eiropas kino kontekstus šai spilgtajai filmai, kuru var uzskatīt par pirmo Baltijas neo-noir.

Dieva suns. / Publicitātes foto

Straumes zāles programmu noslēgs viens no pēdējā laika izaicinošākajiem Latvijas kinodarbiem - pilnmetrāžas eksperimentālā animācija “Dieva suns”, ko veidojuši režisori brāļi Lauris un Raitis Ābeles.

Filmai jau ir arī pamatīga starptautiska reputācija un balvu saraksts, ieskaitot divas nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvām, trīs “Lielos Kristapus” un pieteikumu “Oskaru” sacensībai.

Vakara seansa skatītājiem jāatceras, ka šī patiešām ir „animācija pieaugušajiem” (ar ieteicamo vecuma ierobežojumu 16+).

Nu jau tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratons izskan ar brīvdabas seansu plkst. 21.30 kinoteātra priekšpagalmā “Splendid Garden”, un šogad turpināsim svinēt Maestro Raimonda Paula 90. jubileju, ielūkojoties arhīva materiālos, kas iemūžinājuši pianista, vēlāk komponista Paula aktīvo dalību Latvijas estrādes mūzikas piedzimšanā.

Skumjš stāsts par Keriju. / Publicitātes foto

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidota vēsturiska programma.

Tajā ietilpst Raimonda Paula pirmā kinomūzika animācijai - Arnolda Burova komiskā īsfilma “Vecītis” (1970) - kinožurnālu un filmu fragmenti, kur piedalās dažādi mūziķu sastāvi un solisti, pie klavierēm Raimonds Pauls, bet noslēgumā divas TV koncertfilmas - “Kā Minors kļuva par Mažoru” (1965, režisore Vija Bunka) un “Skumjš stāsts par Keriju” (1978, režisors Ansis Bērziņš), Raimonda Paula un Jāņa Petera sadarbībā tapušā mūzikla kinokompozīcija.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā