6.lapa
Ķīpsalā, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta ēkas 1. stāva ātrijā atklāta mākslinieka Daiņa Bērziņa pasteļu izstāde „Zūdošo laiku paturot”.
Dainis Bērziņš dzimis 1955. gadā Liepājā, studējis Rīgas Politehniskajā institūtā specialitātē - arhitektūra, ir arhitektūras maģistrs. Ir arhitekts SIA „Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi” un pasniedzējs RTU, kur vada projektēšanas nodarbības arhitektūras studentiem. Ir Liepājas mākslinieku biedrības „Mākslas kolēģi” dalībnieks.
Izstādē „Zūdošo laiku paturot” apskatāmas ainavas, klusās dabas, kuru galvenie objekti ir ķirbji un nedaudz arī cilvēku roku radīti arhitektūras veidojumi.
Pasteļa tehnika tiek uzskatīta daļēji par zīmējumu, daļēji par glezniecību, bet Daiņa Bērziņa izpildījums, veidojot izlīdzinātu krāsu laukumu pārejas, tos kombinējot ar smalkām līnijām, traktējams kā tuvāks glezniecībai.
Autoru saista ne tik daudz paši attēlojamie objekti, kā brīdis un apstākļi, kad pastelis radīts, to vismaz par 95% pabeidzot uzreiz tieši dabā.
Visu apstākļu summa - ātrā mākoņu kustība vējā, saules svelme un ziemas sals, putnu dziesmas, odu un dunduru dzēlieni, saldas puķu smaržas un trūdošo lapu smārds, un simtiem citu iespaidu ir tas, kas, papildus uz pasteļpapīra veidotajam attēlam, rada nospiedumu apziņā, tā piesavinoties un saglabājot darba radīšanas brīdi.
Tā ir iespēja paturēt neatgriezeniski projām slīdošo laiku un reizēm tajā pat atkal atgriezties.
Tādēļ arī izstādei dots nosaukums, pārfrazējot slavenā Marsela Prusta romāna „Zudušo laiku meklējot” virsrakstu.
Ja ir vēlēšanās, tad laika ritējuma cikliskumu var saskatīt arī kluso dabu galveno varoņu - ķirbju - raženajos ķermeņos slēpto sēklu simtos snaudošajā dīgšanas gatavībā, sagaidot pavasari, kad Zeme Visumā atkal veikusi apli ap Sauli. Tas pats Dieva radītais Kosmoss tik dažādajās tā izpausmēs. Nāve un augšāmcelšanās.
Izstāde „Zūdošo laiku paturot” Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta ēkas 1. stāvā ātrijā (Ķīpsalas ielā 6) būs apskatāma līdz 31. maijam.
