7.lapa
No 23. marta „Aminori” grāmatnīcā/mākslas telpā būs skatāms Agatas Muzes (attēlā) ainavu gleznu cikls „Noskaņas”, kas tapis pēdējo trīs gadu laikā.
Māksliniece šajos darbos iemūžinājusi konkrētus mirkļus, kuros piedzīvotas īpašas sajūtas - ne vienmēr gaišas, bet tādas, kas rada smeldzīgu piederības izjūtu un klusu prieku par to, ka esi šeit un tagad un drīksti šo mirkli piedzīvot.
Daudzi no īpašajiem mirkļiem piedzīvoti Kurzemes pusē, īpaši vasarās, taču pēdējos gados tikpat uzrunājoši māksliniecei kļuvuši arī ziemas motīvi un pilsētvide.
Dabā vērotie krāsu salikumi, gaismas un ēnas kontrasti, siluetu miglainums vai asums, kā arī faktūru spēles kļūst par galvenajiem vizuālajiem izteiksmes līdzekļiem noskaņu atklāsmei.
Taču noskaņa nav tikai redzama - tā ir arī dzirdama. Pats vārds „no-skaņas” sevī ietver skaņas klātbūtni piedzīvojumā. Skaņa ir būtiska mirkļa uztveres un emocionālā dziļuma sastāvdaļa. Vēlu vakarā ejot no jūras pa meža taku, saules pēdējo staru zudums aiz koku galotnēm var piepildīt ar mieru, bet, ieklausoties sienāžu čirkstēšanā, šis mirklis kļūst vēl pilnīgāks un dzīvāks.
Arī izstādē skaņa papildina redzēto, ļaujot skatītājam ienirt pieredzē dziļāk. Par „Aminori” telpas neatņemamu daļu kļūs čellistes un komponistes Esteres Jansones (attēlā) mūzika fonā.
Skaņdarbi tapuši, domājot par dabas varenību, skaistumu un trauslumu, un daļa no tiem veidoti kā muzikālas asociācijas par konkrētiem Agatas gleznās iemūžinātiem mirkļiem.
Šajā saspēlē mākslas robežas izzūd - glezna pārtop skaņā, skaņa - krāsā. Abi mākslas veidi saplūst vienotā plūdumā, kas veido jaunu pieredzi un vēstījumu.
Skaņa piešķir gleznai kustību, bet glezna mūzikai - telpu un dziļumu. Un šajā savstarpējā atbalsī atklājas vienkārša, bet vienmēr jauna patiesība: mēs paši esam spogulis tam, ko redzam un dzirdam.
Agata Muze (1970) dzimusi Rīgā, beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Viņas skolotāji bija profesori Vilis Ozols un Imants Vecozols, bet diplomdarbs 1994. gadā izstrādāts profesora Alekseja Naumova vadībā. 2000. gadā Agata uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada: bijušas 17 personālizstādes, vairāk nekā 50 grupu izstādes, plenēri un citi radošie projekti Latvijā un ārzemēs. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Vācijā, Lietuvā, Polijā, Norvēģijā. Glezna „Sv. Maurīcijs” atrodas Melngalvju nama kolekcijā, bet Muzes gleznotā Mārtiņa Heimnica portreta interpretācija papildina Rīgas Sv. Pētera baznīcas pastāvīgo kolekciju.
Estere Jansone dzimusi Rīgā, beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2018. gadā iegūstot maģistra grādu čella spēlē pie emeritētās profesores Eleonoras Testeļecas. Studiju laikā pilnveidojusies Hochschule für Musik Carl Maria von Weber Drēzdenē pie profesora Ramon Jaffé. No 2016. gada aktīvi koncertē Latvijā un ārzemēs, bijusi baroka orķestra „Collegium Musicum Riga” pirmā čelliste, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra čelliste (2019-2025). 2024. gadā uzstājusies kā soliste „Melo-M” megaorķestra lielkoncertā Mežaparka Lielajā estrādē.
