11.lapa
Sākot ar 21. martu, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī apskatāma jauna, mūsdienīga Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”. Tā ir pirmā no vairākām jaunajām ekspozīcijām, kas tiek veidotas muzeja vēsturiskajā mājvietā.
LNVM direktors Dr. hist. Toms Ķikuts uzsver: “Ekspozīcija “Straumējot laiku” aicina uz ceļojumu mūžīgos un allaž mainīgos ūdeņos, lai ieraudzītu, ka šodienas “mēs” un vakardienas “viņi” ir vienā laivā un attālums starp mums un pagātnes cilvēkiem nebūt nav nepārvarams. Šajā ekspozīcijā esam izcēluši cilvēku vēlmi un spēju sadarboties.
Visos laikos cilvēki ir vienojušies karapulkos un draudzēs, saimēs un biedrībās, kustībās un partijās, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Kopienu nozīme nav mazinājusies arī mūsdienās. Tās joprojām ir būtisks sabiedrības attīstības un pārmaiņu virzītājspēks.”
Ekspozīcija “Straumējot laiku” izvietota 620 kvadrātmetru platībā pils 4. stāvā. Vēsturiski priekšmeti un aizraujošs digitālais saturs, apvienots īpašā dizainā, stāsta par Latvijas zemi un tās iedzīvotājiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Uzmanības centrā izvirzīts cilvēks un sabiedrība - viņu attiecības, vērtības un piederības sajūta.
Ap 12 500 gadu ilgajā un daudzveidīgajā laika ritējumā izceltas katram laikmetam raksturīgās kopienas, parādot, ka sociālā piederība ir vienlaikus noturīga un tomēr vēsturiski mainīga parādība.
Ekspozīcijas deviņas tematiskās sadaļas parāda, ka, lai gan tās visas caurvij cilvēka piederības tēma, to saturs ir atšķirīgs - no prasmēm un tehnoloģijām līdz reliģiskajām kopienām, no kārtu hierarhijas līdz pilsoņu piederības un latviskuma veidošanai jaunajā valstī.
Stāstījumā apmeklētāju ievada ūdens viļņojuma simbolisks attēlojums un sena vienkoča laiva, simbolizējot gan mūžīgo esības plūdumu, gan pēctecību un turpinājumu.
Par “Radošajiem cilvēkiem” jeb tālā aizvēsturē dzīvojušo mūsu priekšteču spēju ne tikai izdzīvot dabā, bet arī uzkrāt zināšanas un nodot tās nākamajām paaudzēm vēsta arheologu uzietie darbarīki, rotaslietas, prasmīgi izmantoti vietējie un ievestie resursi, kas apliecina seno kopienu spēju sadarboties, pārveidot un pilnveidot materiālo pasauli, piešķirot tai gan funkcionālu, gan estētisku kvalitāti.
Sadaļa “Pilskalnu ļaudis” rāda pilskalnus un to iedzīvotājus kā dzelzs laikmeta kopienas dzīves centru. Šī laikmeta apģērbs, rotas, dažādi prestiža un statusa priekšmeti, arī apbedīšanas tradīcijas atspoguļo gan cilvēka piederību kādai no etniskajām vai kultūras grupām, gan arī viņa vietu sociālajā un varas hierarhijā.
Par viduslaiku Rietumeiropai raksturīgā pilsētas modeļa un dzīvesveida iesakņošanos Latvijas teritorijā Livonijas laikā stāstīts sadaļā “Pilsētas mūris vieno” - tajā pilsēta rādīta gan kā īpaši veidota telpa, gan arī kopiena, kas aizsargā savas intereses, caur tradīcijām uztur noteiktu sociālo kārtību.
Savukārt sadaļā “Kopība draudzē” akcentētas vairākas reliģiskās kopienas kā īpašas un patstāvīgas kopības formas, parādot šo dažādo reliģiju un konfesiju atstātos nospiedumus kultūrvēsturē.
Sadaļā “Dzimis savā kārtā” kā īpašs kopienas organizējošs ietvars parādīta kārtu sabiedrība, kurā cilvēka sociālajai izcelsmei bija izšķiroša ietekme uz viņa dzīves gājumu. Uzmanības centrā izvirzītas dzimtbūšanas laika zemnieku un muižnieku attiecības un šo dažādo pasauļu līdzāspastāvēšana un savstarpējā satiksme muižā.
Par modernizācijas periodu 19. gs. un 20. gs. mijā vēsta sadaļa “Kustības spēks”, lielo politisko, sociālo un kultūras kustību laikmetā izceļot iespēju pirmoreiz cilvēkam pašam izvēlēties idejas, kurām sekot, lai izmainītu pastāvošo kārtību.
Tēma “Pilsoņa tapšana” vēsta par Latvijas valsts ideju un tās pilsoņu kopuma veidošanu kā jaunu vēsturisku fenomenu, kas soli pa solim ļāva nostiprināt Latvijas valsti un piederības sajūtu tai, parādot valstiskās un pilsoniskās identitātes veidošanās un nostiprināšanās ideju spektru - no pirmajām koncepcijām par Latvijas valstiskumu līdz “latviskuma” ienākšanai visās dzīves jomās.
Astotā tēma “Totalitārisma žņaugā” parāda Latvijas okupāciju laiku. Tās centrā ir stāsts par okupācijas varai vēlamās kopienas - “padomju cilvēka” veidošanas centieniem un citādi domājošajiem - atsevišķiem cilvēkiem un grupām, kas iestājās pret vai mēģināja pastāvēt ārpus totalitārisma uzspiestā ideoloģiskā ietvara.
Ekspozīcijas noslēdzošā daļa “Atgriešanās Eiropā” vēsta par Latvijas valstiskuma atjaunošanu, tiekšanos atkal piederēt demokrātiskajai Eiropai un Rietumu pasaulei. Ceļš uz piederību šai vērtību kopienai vedis gan caur Atmodas laika cerībām un ideāliem, gan deviņdesmito gadu sociālekonomiskajiem un politiskajiem satricinājumiem.
Šo deviņu tematisko sadaļu stendi ekspozīcijā ir veidoti plūdlīniju formās, kas simboliski atgādina laika straumes un atstraumes, savukārt to izvietojums telpā mērķtiecīgi vada apmeklētāju it kā pa upes tecējuma līkločiem.
Stendos ietvertās vitrīnas, podesti, grafiskā noformējuma virsmas un multimediji rada daudzveidīgu funkcionalitāti. Stendu figūras arī pārvērstas grafiskās zīmēs, kuru kopums veido ekspozīcijas vizuālo tēlu.
Pildot savu misiju - Latvijas valsts un tautas interesēs popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, ekspozīciju “Straumējot laiku” muzejs veidojis uzrunājošu un interesantu kā plašai Latvijas sabiedrībai, tā citzemju viesiem, tūristiem.
Eksponētā satura informācija pieejama latviešu un angļu valodā. Izstrādāts arī audiogids.
LNVM Rīgas pils veikalā Pils laukumā 3 pieejams arī ekspozīcijas “Straumējot laiku” katalogs latviešu un angļu valodā, un īpaši jaunajai ekspozīcijai radītie tematiskie suvenīri.
Līdz ar pirmās jaunās ekspozīcijas atvēršanu muzejs atkal būs pieejams apmeklētājiem no otrdienas līdz svētdienai (otrdien-ceturtdien 10.00-18.00, piektdien 10.00-20.00, sestdien, svētdien 10.00-17.00), sniedzot iespēju apskatīt gan jauno ekspozīciju, gan restaurēto Rīgas pili.
