Stambulā notikusi ebru mākslas izstāde, kurā līdzās turku meistarei Ezdenai Aidinai piedalījās arī trīs Latvijas mākslinieces - Natālija Jumiķe, Ilze Krāģe un Dzintra Žvingule. Šis notikums guvis plašu atspoguļojumu arī Turcijas medijos.
Izstāde “Suya Yazilan” / “Uz ūdens rakstītais” tika atklāta 21. februārī mākslas fonda “Bağımsız Sanat Vakfı” telpās Stambulā, tajā piedalījās arī rakstniece un māksliniece Laima Kota, kura šobrīd dzīvo un strādā Stambulā.
Izstādē, kas bija apskatāma līdz 28. februārim, tika prezentēti darbi, kas radīti ebru tehnikā - senajā turku papīra marmorizēšanas mākslā, kurā krāsa vispirms tiek veidota uz ūdens virsmas un pēc tam pārnesta uz papīra.
Tā ir unikāla mākslas forma, kurā katrs darbs ir neatkārtojams.
Kopš 2014. gada šī tradīcija ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, apliecinot tās nozīmīgo vietu pasaules kultūras mantojumā.
Izstādē piedalījās turku ebru mākslas meistare Ezdena Aidina (Özden Aydın) un trīs Latvijas mākslinieces - Natālija Jumiķe, Ilze Krāģe un Dzintra Žvingule.
Šī sadarbība aizsākās pirms vairāk nekā 15 gadiem, kad tieši Ezdena Aidina Stambulā iepazīstināja latviešu māksliniekus ar ebru tehniku. Kopš tā laika izveidojusies ilgstoša profesionāla sadarbība, kas apliecina tradīcijas pēctecību un tās dabisko attīstību.
Latvijas mākslinieču interpretācija veidojas Austrumu un Rietumu krustpunktā, kur senā tehnika kļūst par universālu valodu, ar kuru iespējams paust gan ziemeļniecisku atturību, gan Eiropas kultūras pieredzi.
Latvijas mākslinieču darbos senā tehnika sastopas ar ziemeļniecisku estētiku - gaismu, miglu, ūdens atspulgiem un ainavas mieru. Dažos darbos organiski jūtams arī latviešu ainavu glezniecības klasiķa Vilhelma Purvīša iedvesmotais dabas skatījums.
Šī izstāde bija veltīta dzīvai tradīcijai.
Tās pamatideja bija parādīt, ka Austrumu kultūrā dzimusī ebru māksla tiek nodota tālāk no skolotāja skolniekam, pārsniedzot kultūru un ģeopolitiskās robežas, un tiek radoši interpretēta jaunā laikā un kontekstā.
Izstādē apskatāmie darbi ir gadiem ilga, pacietīga darba rezultāts. Tie turpina dialogu starp skolotāju un skolniekiem, starp Turciju un Latviju, starp tradīcijas kanonu un individuālu māksliniecisko izteiksmi.
Izstādes mērķis bija parādīt ebru mākslu nevis kā sastingušu un nemainīgu formu, bet gan kā atvērtu, jūtīgu, dzīvu un laikmetīgu procesu.
Projekts apvieno glezniecību, skaņu un pašu radīšanas aktu, aicinot apmeklētājus ne tikai vērot, bet arī piedzīvot šo procesu kā tradīcijas un tagadnes mirkļa satikšanos.
Izstāde kalpoja arī kā iedvesmas avots - tā rosināja skatītājus smelties jaunas idejas un ieraudzīt ebru mākslas plašās un joprojām neizsmeļamās pielietojuma iespējas mūsdienu pasaulē.
Šī izstāde tika plaši atspoguļota arī Turcijas medijos, tostarp “Anadolu Agency”, “Akşam” un “SonDakika”.
Turcijā, kur kultūras tradīcijas tiek rūpīgi sargātas, Latvijas mākslinieču darbi tika pamanīti un atzinīgi novērtēti. Tas ir spilgts piemērs tam, kā Latvijas māksla tiek novērtēta starptautiskā vidē.
