Latviešu gadskārtā februāris izsenis bijis pazīstams kā sveču mēnesis – laiks, kad gada tumšākā puse jau palikusi aiz muguras, bet pavasaris vēl tikai klusi tuvojas. Šis ir pārejas brīdis starp ziemas stingrumu un jaunās gaismas solījumu. Tieši tāpēc svece februārī nav tikai gaismas avots – tā ir simbols cerībai, aizsardzībai un mieram. Kā šo īpašo laiku atzīmēt arī savās mājās?
Sveču diena - robežšķirtne starp tumsu un gaismu
Latviešu tradīcijās 2. februāris pazīstams kā Sveču diena. Tautas ticējumos tā iezīmēja brīdi, kad diena kļūst jūtami garāka un saule sāk uzvarēt tumsu. Senāk šajā dienā lietas jaunas sveces visam gadam, jo ticēja - jo skaistākas un rūpīgāk lietas sveces, jo gaišāks un saticīgāks būs gads.
Pastāvēja uzskats, ka Sveču dienā iedegtā liesma nes veiksmi mājai, bet, ja svece deg mierīgi un vienmērīgi, gaidāms labs un rāms gads. Ja liesma sprakšķēja vai kvēpoja - tas tika uztverts kā brīdinājums būt piesardzīgiem.
Sveces kā mājas un saimes sargātājas
Februārī sveces tika dedzinātas ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Tās lika uz galda, pie pavarda vai loga, lai pasargātu māju no slimībām, nelaimēm un ļaunas acs. Tika uzskatīts, ka sveces liesma attīra telpu un palīdz atjaunot līdzsvaru starp cilvēku un dabu.
Īpaši svarīgi bija sveci iedegt vakarā - klusumā, bez steigas. Tas bija brīdis, kad ģimene sanāca kopā, tika stāstīti stāsti, vērpti pavedieni un pavadīts laiks mierīgā kopībā.
Sievišķie rituāli un auglības simbolika
Sveču diena senāk tika saistīta arī ar sievišķo enerģiju, auglību un dzīvības turpinājumu. Sievas un meitas šajā dienā ģērbās košāk, ēda treknāku ēdienu un pat simboliski šūpojās, lai vasarā būtu čaklas un spēcīgas.
Tika uzskatīts, ka februārī lieta svece, kas dedzināta ar labu domu, stiprina mājas labklājību un sargā saimi visa gada garumā. Tāpēc sveču liešana bieži bija kopīgs rituāls - ar dziesmām, klusām sarunām un nodomu domām.
Sveces krāsa un nozīme
Latviešu ticējumos katrai svecei piemita sava nozīme:
Februāris bija piemērots laiks, lai, iededzot sveci, klusībā nosauktu vēlējumu - nevis skaļi, bet ar nodomu, ļaujot liesmai to “aiznest” tālāk.
Mūsdienu sveču rituāli
Arī mūsdienās sveču mēnesis var kļūt par apzinātas palēnināšanās laiku. Vakara svece pie loga, mierīga tēja, grāmata vai klusums bez ekrāniem - tas ir veids, kā turpināt senās tradīcijas jaunā ritmā.
Daudzi februārī izvēlas:
Gaisma, kas nepazūd
Februāris māca pacietību. Tas atgādina, ka gaisma ne vienmēr atnāk strauji - reizēm tā ienāk klusi, caur nelielu liesmiņu, kas deg tumsā. Sveču mēnesis aicina nepretoties klusumam, bet tajā ieklausīties, iededzot gaismu gan mājās, gan sevī.
Un varbūt tieši februārī, sveces liesmas priekšā, dzimst vispatiesākās domas par to, kādu pavasari mēs vēlamies sagaidīt.
