3.lapa
No 6. februāra Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē būs skatāma Ginta Gabrāna personālizstāde “Algoritmiskās kopienas”, Mazajā zālē - mākslinieka Andra Brežes personālizstāde “Aploks”.
Šīs divas ekspozīcijas, lai arī formāli izteikti atšķirīgas, vieno izejas punkts - vēlme runāt par konkrēto mirkli vizuāli iespaidīgā un poētiskā formātā, atklājot emocionālo un intelektuālo piesātinājumu.
Tās piedāvā iespēju iepazīt mākslinieku radošo darbību un domāšanas veidu ilgtermiņā.
Ginta Gabrāna izstādi ‘Algoritmiskās kopienas” var uzskatīt par mēģinājumu radīt “laikabiedra portretu”, kur spoguļojas tehnoloģiju ietekme uz kultūru, tostarp mākslas radīšanas procesu un sabiedrību kā kopumu.
Pētot mākslīgā intelekta algoritmisko ģenēzi un tā izraisītās vērtību maiņas, kas paradās dīvainu hibrīdtēlu veidolā, kuri signalizē par mums vēl nezināmas pasaules ierašanos.
“Visi tagad ņemas ar mākslīgo intelektu, bet lai ar to uztaisītu kaut ko savu, oriģinālu, ir jānojauš, jāparedz zem kā apakšā ir tie dati, kur ir tās lielās grupas. Ir runa par to, ka tu redzi ne tikai to dīvaino skatu, bet tas atklāj kaut kādas dziļākas slēptās struktūras, kuras pastāv cilvēku sociumā.
Vienlaikus tas tiešām ir par algoritmiem, taču jāatceras, ka bez mākslīgā intelekta un digitālās pasaules, tieši tādi paši algoritmi valda arī cilvēku attiecībās,” stāsta izstādes mākslinieks.
Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks. 2007. gadā viņa projekts “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Venēcijas mākslas biennālē. Izstādes kurators ir Artūrs Virtmanis.
Andra Brežes rekonstruētais darbs “Aploks” atklās Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas izstāžu ciklu “Milži”, kas veltīts hrestomātiskām personībām un notikumiem Latvijas laikmetīgajā mākslā.
Pirmo reizi izstādīts Sorosa Mūsdienu mākslas centra II gadskārtējās izstādes “Valsts” ietvaros, šis darbs pēc vairāk nekā 30 gadiem atgriezīsies izstāžu zālē.
“Viens no iemesliem, kālab tapis šis darbs, ir atmiņu vilnis, kas nāk no bērnības. Vasarās mana Cēsu ielas 41. nama pagalmā ieripoja motocikls, kam blakusvāģa vietā atradās liels malkas zāģis. Ar motociklu brauca divi bijušie leģionāri, kuri piepelnījās, zāģējot malku apkārtnes iedzīvotājiem. Piebraukuši tuvāk baļķu grēdai, viņi pārkārtoja motociklu citam uzdevumam, lai, darbinot motoru, tas tagad grieztu zāģi. Zāģim sākot griezties, es brīnījos, kā baļķi pamazām maina ģeometriju,” stāsta izstādes autors.
Andris Breže pārstāv paaudzi, kas satricināja Latvijas mākslas ainu 80. gadu beigās/90. gados. Viņš viens no pirmajiem apguva instalāciju un objektu mākslas valodu un radikāli izmainīja mākslas darba materiāla, telpas un nozīmes savstarpējās attiecības.
Klajā tiks laists arī Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas cikla “Milži” pirmais izdevums “Andris Breže. Aploks”, kura tekstu autore ir mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, grafisko dizainu veidojis mākslinieks Krišs Salmanis. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Izstādes būs skatāmas līdz 2026. gada 5. aprīlim.
