9.lapa
Atvadoties no vecā un ieskandinot Jauno gadu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina uz īpašiem gadumijas koncertiem, lai saviem klausītājiem uzburtu maģisku svētku noskaņu.
Četros gadumijas koncertos - 29. decembrī plkst. 18.00 Koncertzālē “Cēsis”, kā arī 30. decembrī, 2. janvārī un 3. janvārī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā - svētku noskaņas radīšanā orķestrim pievienosies amerikāņu operdīva Džūlija Buloka (Julia Bullock) un Rīgas Doma kora skolas Gospelkoris vācu diriģenta Kristiana Reifa (Christian Reif, titulattēlā) muzikālajā vadībā.
Gadumijas koncertu programmā tiks godināta amerikāņu mūzikas kultūras daudzveidība, sākot ar klasiķu - Mārgaretas Bondsas, Džordža Gēršvina un Leonarda Bernstaina - darbiem, un turpinot ar mūsdienu komponistu Karlosa Saimona un Džesijas Montgomerijas mūziku, kuri priekšplānā izvirzījuši afroamerikāņu kultūras mantojumu.
LNSO koncertprogrammu bagātinās amerikāņu komponista Karlosa Saimona spilgtais opuss “Četras melno amerikāņu dejas” (2023). Tas ir darbs simfoniskajam orķestrim, ko savulaik pasūtījis Bostonas simfoniskais orķestris, un pirmatskaņojumu vadījis Andris Nelsons. Šī kompozīcija ir emocionāli un muzikāli daudzveidīgs ceļojums cauri afroamerikāņu kultūrai, kur dejai ir centrāla, kopienu vienojoša un identitāti veidojoša loma. Komponista darbs caur četriem atšķirīgiem deju veidiem, “Rinķa sauciens” (Ring Shout), “Valsis” (Waltz), “Steps” (Tap) un “Svētā deja” (Holy Dance), vienlaikus ir gan cieņas apliecinājums melnādaino amerikāņu kultūras mantojumam, gan dzīvs, laikmetīgs vēstījums par identitāti un mākslas spēju runāt par sarežģītu vēsturi caur kustību un skaņu. Grammy balvas nominants Karloss Saimons ir Atlantā dzimis komponists. Šobrīd viņš ir Kenedija Mākslas centra rezidējošais mākslinieks. Savās kompozīcijās viņš apvieno džeza, gospeļa un neoromantisma ietekmes stilus.
Programmā skanēs vijolnieces un komponistes Džesijas Montgomerijas cikls “Piecas brīvības dziesmas”, kas tapis sadarbībā ar Džūliju Buloku. Tas ir balstīts uz 1867. gada krājuma “Amerikas vergu dziesmas” materiāliem un godā ceļ afroamerikāņu muzikālo mantojumu.
Koncertā tiks atskaņota arī Leonarda Bernsteina mūzika filmai “Krastmalā”, radīta 1954.gadā. Tā kļuva par vienu no komponista atpazīstamākajiem skaņu celiņiem un saņēma plašu kritiķu un publikas atzinību laikā, kad filma ieguva astoņas “Oskara” balvas.
Programmu papildinās Džordža Gēršvina un Mārgaretas Bondsas dziesmas, apliecinot divu nozīmīgu 20. gadsimta amerikāņu autoru radošo vērienu.
Īpaši LNSO gadumijas koncertiem aranžijas Braiena Bleida, Kirka Franklina un Ričarda Smalvuda gospeļmūzikas lappusēm radījis latviešu komponists un pianists Edgars Cīrulis.
Koncertu vadīs Latvijas Sabiedriskā medija žurnāliste, kultūras un mūzikas darbiniece Anete Ašmane-Vilsone.
