11.lapa
Otrdien, 30. decembrī, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Franca Lehāra gaidāma operetes “Džudita” izrāde.
Šī būs tenora Jura Jopes (titulattēlā) pirmizrāde Oktāvio lomā, Rīgas Doma kora skolas jaunā censoņa Riharda Lindes debija Oficianta lomā, bet Džuditas lomā - šā gada Starptautiskā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursa uzvarētāja, soprāns Anastasija Dolgoņenko.
Operetes teātra iestudējumu veidojis austriešu režisors Gernots Kranners (Gernot Kranner).
“Esmu ļoti priecīgs, ka gadu varēšu noslēgt ar debiju Oktāvio lomā, kas, manuprāt, ir dramatiska, bet tai pat laikā - skaista loma.
Šai operetē Džuditas un Oktavio mīlas stāsts mūzikā ir ļoti dinamisks un mainīgs, kas ļauj izbaudīt visu emociju buķeti - no lirikas līdz operas cienīgam dramatismam. Pirmo reizi uz skatuves dziedāšu duetā ar talantīgo soprānu Anastasiju Dolgoņenko, kura šai lomā ir brīnišķīga!” stāsta Oktāvio lomas atveidotājs Juris Jope.
Viņš rezidē Ventspilī un plašākai sabiedrībai ir zināms no lomām vairākos profesionālajos teātros. Būdams profesionāls aktieris, viņš ir pierādījis arī savas vokālās prasmes, dziedājis Kvazimodo Zigmara Liepiņa “Parīzes dievmātes katedrālē” Latvijas Nacionālajā teātrī, Toniju - Leonarda Bernstaina mūziklā “Vestsaidas stāsts” Liepājas teātrī, atveidojis titullomu Zigmara Liepiņa rokoperā “Lāčplēsis”. Muzikālu izrāžu un lomu Jura Jopes biogrāfijā ir daudz, bet operete “Džudita” ir kas jauns.
Izrādē piedalās virkne talantīgu mākslinieku: Jolanta Strikaite, Patrīcija Kozlovska, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris, Inmārs Sikle, Ieva Kemlere, Henrijs Kozlovskis, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti un Doma skolas audzēkņi kora sastāvā, un dejotāji, un simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā. Iestudējumā skan Pola Bernota Bernharda talantīgi veidotas orķestra instrumentācija.
Komponists Francs Lehārs (1870-1948) par “Džuditu” ir teicis, ka šī operete viņa daiļradē izceļas ar nopietnāku, dramatiskāku raksturu nekā lielākā daļa publikas iecienīto, vieglāko operešu.
Tajā ir gan kaislīga, dramatiskā mīlas līnija, gan spēcīgs, gandrīz verdikta cienīgs fināls.
Komponists uzsvēris, ka “Džudita” ir robeždarbs starp opereti un operu. Autors vēlējies radīt opereti, kurā lirika un drāma savijas tik cieši, ka robeža starp žanriem kļūst neskaidra, tādēļ “Džuditu” dažkārt dēvē arī par “opereti ar operas dvēseli”.
