3.lapa
Piektdien, 21. novembrī, plkst. 19.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” savu pirmizrādi piedzīvos Imanta Kalniņa rokoperas “Ei, jūs tur!” jaunais uzvedums. Režisore - Rēzija Kalniņa (attēlā).
Rokopera "Ei, jūs tur!" 1971. gadā bija drosmīgs sapnis par izlaušanos - no režīma, no sienām, no klusēšanas. Tā kļuva par brīvības simbolu, par iespēju domās aizlidot līdz Sanfrancisko, pat ja realitātē priekšā bija dzelzs priekškars.
Šodien šis vēstījums atgriežas ar jaunu spēku, jo arī mūsdienās brīvība nav pašsaprotama. Ne tikai valsts robežās, bet arī mūsu pašu galvās - vai spējam būt drosmīgi, runāt, iestāties par patiesību, skaistumu un cilvēcīgumu? Klusēšana par būtisko ir smagāka nekā cietuma siena.
Šajā rokoperā sastopas trīs balsis. Viņš un Viņa ir divi sapņotāji, kas meklē ceļu uz brīvību. Koris bieži attēlo baru, kas runā vienā balsī, pakļaujas masu domāšanai un ideoloģijai. Koris nav tikai fons - tas ir meinstrīms, kas bez domāšanas atkārto ieprogrammētas frāzes, kļūstot par spēku, kas noslāpē individuālo. Arī šodien mēs bieži pakļaujamies šim "korim" - ļaujamies neīstai pasaulei, kas aizstāj patieso. Rokopera atklāj, ka lielākā cietuma siena nav ārpusē, bet mūsos pašos - brīdī, kad izvēlamies klusēt un nerunāt par būtisko.
Pirmā latviešu rokopera "Ei, jūs tur!" uzrakstīta 1971. gadā. "Ei, jūs tur!" - ar šiem vārdiem opera sākas. Libreta autors ir dzejnieks Viks (Viktors Kalniņš), un librets veidots pēc armēņu izcelsmes amerikāņu rakstnieka Viljama Sarojana lugas "Hello Out There!" motīviem. Lugas pirmizrāde notika 1941. gadā Kalifornijā, vēlāk tā uzvesta Brodvejā, ekranizēta un arī pārtapusi operas versijā.
Stāsts ir par mīlestību un alkām pēc brīvības. Padomju laikos šis darbs tika uzskatīts par pretvalstisku.
Operas pirmizrāde notika tikai 1977. gadā Liepājas teātrī. Režisors bija Māris Putniņš, taču viņš kļuva par nevēlamu personu, un iestudējumu pārņēma Oļģerts Kroders. To izspēlēja Indra Briķe, Ieva Akuratere, Juris Bartkevičs un grupa "Līvi" ar Juri Pavītolu.
Kopš tā laika darbs vairākkārt uzvests un ierakstīts: 1984., 1986., 1992., 1996., 2011. gadā, kā arī turpinājis dzīvot audioierakstos.
Imanta Kalniņa mūzika joprojām pārlaicīgi sniedz emocionālu pārdzīvojumu un dvēselisku smeldzi, bet libreta ideja - mīlestība un brīvības alkas ir vienīgais ceļš ārā no eksistenciālā vai personiskā cietuma - saglabā aktualitāti arī šodien.
Radošā komanda un atskaņotājmākslinieki: Viņš - Atis Zviedris, Viņa - Viktorija Majore, Jasmīnas koris (mākslinieciskā vadītāja Agita Rimšēviča), instrumentālais pavadījums - Romāns Vendiņš, Pēteris Liepiņš (bass), Raitis Aukšmuksts (bungas), Jānis Kalniņš (ģitāra), Rolands Majors (ģitāra), Eduards Raubiško (klarnete), Andis Klučnieks (flauta). Horeogrāfe - Elīna Gaitjukeviča, scenogrāfs - Artūrs Virtmanis, gaismu mākslinieks - Ģederts Siliņš, skaņu režisori - Andris Ūze, Jānis Ķuņķis.
