8.lapa
Sestdien, 1. novembrī, plkst. 17.00 koncertzālē “Latvija” pianists Reinis Zariņš aicina uz koncertu, kurā atskaņos savu jaunāko soloprogrammu, apvienojot divu klasiskās mūzikas dižgaru - Baha un Šopēna - radīto.
Reinis Zariņš (attēlā) ir pazīstams kā drosmīgu un konceptuālu koncertprogrammu veidotājs, un arī šis tilts starp baroku un romantismu ir liecība godalgotā pianista vērotprasmei un spējai ieraudzīt neparastas sakarības.
2025. gadā aprit 340 gadi kopš, iespējams, visu laiku nozīmīgākā komponista Johana Sebastiāna Baha dzimšanas.
Reinis Zariņš ar savu jauno programmu aicina pamanīt Baha ietekmi uz Frideriku Šopēnu.
Šo divu meistaru radošā saite reti tiek pieminēta, un viņu mūzika gandrīz nekad netiek likta līdzās, tādēļ Reiņa Zariņa izveidotā programma ir vēl jo pārsteidzošāka, jo Baha un Šopēna mūzikas valodas, lai arī nenoliedzami tālas, šai programmā būs vienprātībā.
“Baha “Labi temperētais klavesīns” ir pamatliteratūra ne tikai mūsdienu pianistiem, bet tāds tas bija arī Šopēnam, kurš spēlēja visas šī dubultkrājuma 48 prelūdijas un fūgas, nereti arī savos koncertos, kā arī izmantoja to kā stūrakmeni savā pedagoģiskajā darbā. Šīs koncertprogrammas ideja dzima, kad uzzināju, ka Šopēns veselības atgūšanas braucienā uz Maljorku līdzi ņēma tikai vienas notis - šo pašu Baha “Labi temperēto klavesīnu” ar prelūdijām un fūgām visās tonalitātēs. Un šī brauciena auglis bija Šopēna paša 24 prelūdiju cikls visās tonalitātēs. Līdz tam es Šopēnu un Bahu nekādi neiedomājos likt līdzās - tik ļoti atšķirīga ir viņu izjūta, viņu skanējums -, taču nu es sāku meklēt kopīgo un diezgan daudz arī atradu un turpinu atrast!” stāsta Reinis Zariņš.
Koncertprogrammā būs dzirdamas gan abu autoru prelūdijas visās tonalitātēs, sadalītas abu starpā, gan apjomīgāki opusi, sniedzot klausītājiem ekskluzīvu iespēju vienlaikus vērot abu meistaru daiļradi un tādējādi būvēt jaunus tiltus starp šķietami nesavienojamo.
