PIRMIZRĀDES martā

2.lapa

Kamermūzikas koncerts

Publicitātes foto

Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē sestdien, 1. martā, gaidāms kamermūzikas koncerts “Stāsti man par mīlestību”.

Tajā solisti Jūlija Vasiļjeva un Artjoms Safronovs (attēlā) saspēlē ar pianisti Ilzi Ozoliņu interpretēs leģendārā britu komponista Bendžamina Britena (1913-1976) skaņdarbus - “Mikelandželo sonetus”, “Kabarē dziesmas” un tautasdziesmu apdares. Koncertā Šekspīra dzeju lasīs aktieris Gerds Lapoška.

Bendžamina Britena “Kabarē dziesmas” ir kā mīlestības mācībstunda, kurā meklē tās jēgu un formu par spīti šaubām un zaudējumiem.

Gan asprātīgie, gan rūgti saldie un aizkustinošie teksti lieliski saskan ar Britena mūziku - viņš ļāvis tajā ieplūst džeza, blūza un citu mūzikas stilu noskaņām.

Paplašinot savu radošo horizontu, komponists mūzikā ietērpis mākslinieka un dzejnieka “Mikelandželo sonetus”- septiņas mīlas dziesmas itāļu valodā. Tās sarakstītas ļoti augstā tesitūrā, un pieprasa īpašu izpildītāja vokālo meistarību.

Savukārt savās īru un skotu tautasdziesmu apdarēs Bendžamins Britens ir eksperimentējis ar tematisko materiālu, piešķirot tām netradicionālu un pat īpatnēju skanējumu. Bet apdziedāto notikumu pamatā, protams, ir mīlestība.

Soprāns Jūlija Vasiļjeva ir viena no Latvijas Nacionālas operas vadošajām solistēm. Viņas repertuārā ir vairāk nekā divdesmit lomu, aizvadītajā rudenī māksliniece interpretējusi titullomu operas “Turandota” iestudējumā opernamā “Teatro Zandonai| Itālijas pilsētā Rovereto. Šī gada janvārī Jūlija Vasiļjeva debitēja lēdijas Makbetas lomā Džuzpes Verdi operā “Makbets”.

Artjoms Safronovs atveido vadošās tenora lomas daudzos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos. Šosezon viņa repertuāram pievienojusies titulloma Žaka Ofenbaha operā “Hofmaņa stāsti”.

Ilze Ozoliņa ir viena no pieprasītākajām pianistēm Latvijā, kas daudz radošās enerģijas veltījusi latviešu solistu meistarības celšanai, operas un kamermūzikas popularizēšanai.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Vai mēdz būt, ka centies ievērot “visus likumus”, kad jādodas pie miera, taču tas vienalga nesniedz enerģiju nākamajā rītā? Iemesls var slēpties tavā hronotipā - dabiskajā miega–celšanās ritmā, kas nosaka, kad jūties vismožākais un kad visvairāk noguris. Jauni pētījumi pierāda, ka pielāgot miega laiku savam hronotipam var būt krietni vērtīgāk nekā sekot vispārinātiem ieteikumiem, raksta “Tom's Guide”.

Svarīgākais