16.lapa
Apvienojoties korim “Latvija”, Fiņķim un muzikālajai apvienībai “Vēstulēs”, klajā nākusi filmas “Zeme, kas dzied” noslēguma dziesma.
Īsi pirms režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna veidotās vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” pirmizrādes šonedēļ klausītājiem ir iespēja noklausīties tās noslēguma dziesmu ar tādu pašu nosaukumu “Zeme, kas dzied”. To izpilda muzikālā apvienība “Vēstulēs”, Fiņķis un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā.
Dziesma “Zeme, kas dzied” tapusi kā apliecinājums, ka vērtības, par kurām iestājās vīri, organizējot pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, arī šodien mums ir svarīgas.
“Pabeidzot darbu pie filmas, kuras izteiksmīgo mūzikas celiņu ir veidojis komponists Jēkabs Jančevskis, es sapratu, ka ir svarīgi ne vien izstāstīt 1873. gada stāstu, bet arī ar īpašu dziesmu apliecināt, ka mēs, latvieši, vēl aizvien esam šeit. Dainis Īvāns ir sarakstījis Kronvalda Ata aizkadra tekstus, kur skan šādi vārdi:
“Nav pasaulē spēka, kas spēs uzveikt tos, kas turas pie savas zemes, kas dzied”.
Man bija pārliecība, ka tie ir topošās dziesmas vārdi - kā apliecinājums, kā zvērests, kā pārliecība. Duets “Vēstulēs” radīja melodiju un daļu dziesmas vārdu, Fiņķis sarakstīja savu daļu - manuprāt, spēcīgāko, godīgāko apliecinājumu piederībai šai zemei, ko pēdējā laikā esmu dzirdējis - un koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā nāca ar savu muzikālo pārliecību, ieliekot vārdos vēl nebijušu muzikālu un domas spēku. To visu mūzikas producents Andis Ansons pārvērta jaudīgā dziesmā,” par skaņdarbu rašanos stāsta filmas “Zeme, kas dzied” režisors Māris Martinsons.
Dziesma filmā “Zeme, kas dzied” izskan noslēgumā, simboliski pārceļot skatītājus no 1873. gada šodienā un apliecinot, ka tradīcijas un latvietība turpina dzīvot.
“Šī dziesma bija lieliska iespēja parādīt, ka latviešu Dziesmu svētku 150 gadu kultūrvēsturiskais mantojums lieliski var turpināties arī mūsdienu modernajā mūzikā,” saka mūzikas producents Andis Ansons.
Daļa teksta, ko dziesmā “Zeme, kas dzied” izpilda Fiņķis, tapusi jau senāk, bet jaunu ievirzi un nozīmi ieguva pēc satikšanās ar filmas radošo komandu.
“Ir neizsakāms gods būt daļai no šīs kompozīcijas un mazai, bet tomēr daļai no šīs kinolentes. Man ir svarīgi, lai mūsu tradīcijas turpinās un aug plašumā. Ome vienmēr teica, ka Latvijai vajag gudrus puišus un meitas, tāpēc turpināšu būt Zeme, kas dzied arī saviem bērniem,” saka Helvijs Fiņķis.
Dziesmas mūzikas un vārdu līdzautors ir dueta “Vēstulēs” dalībnieks Braiens Martinsons, stiprinot filmas noslēguma dziesmu ar vēstījumiem un vērtībām, kas svarīgas mūsdienu jauniešiem, tādējādi parādot, ka tradīcijas spēks turpina dzīvot.
“Šī dziesma ir veids, kā beidzot pienācīgi varu izstāstīt par savām sajūtām un piederību gan Dziesmu svētku kustībai, gan latviešu tautai, kā arī savā valodā pateikties Latvijai un tās valodai, vārdiem,” norāda dueta “Vēstulēs” dalībnieks un mūzikas autors Braiens Martinsons.
“Ar aizrautību skatījos filmas fragmentus un noķēru to neaprakstāmo sajūtu, kas pārņem Mežaparka estrādē, dziedot kopā ar tūkstošiem līdzīgi aizdegušamies dvēselēm. Esmu pateicīga par iespēju radīt dziesmu un sajust šo maģisko stāvokli kopā ar tik ģeniāliem savu žanru meistariem. Nevaru sagaidīt filmas pirmizrādi tāpat kā nākamos Dziesmu un Deju svētkus”, papildina “Vēstulēs” dalībniece Marta Krampe.
Dziesmas “Zeme, kas dzied” autori: vārdi - Dainis Īvāns, Helvijs Fiņķis, Braiens Martinsons, mūzika - Braiens Martinsons, Marta Krampe, Andis Ansons, izpilda “Vēstulēs”, Fiņķis, VAK “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, kora partijas aranžijas autors - Jēkabs Bernāts.
Vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” - stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā - uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī.
Dziesma “Zeme, kas dzied”:
