4.lapa
Svētdien, 3. novembrī, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” pirmizrāde Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūziklam “Galms [pa]galmā”. Režisore - Rēzija Kalniņa.
Jauniestudējumā atdzims Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūzikls “Neglītais pīlēns” pēc H. K. Andersena darba motīviem. Režisore Rēzija Kalniņa to veido jaunā interpretācijā ar citu nosaukumu - “Galms [pa]galmā” - kā pasaku pieaugušajiem par varu, indivīdu, citādo. Par mums pašiem un par iespēju pacelties spārnos, pat ja mums mēģina iestāstīt pretējo - ka esam putni, kuri nelido.
“Galms [pa]galmā” ir pašpasludināta vara kādā provincē, kurā “sētas” iemītnieki nav redzējuši “tālāk par savu knābi”. Vieta un laiks - mūsdienas vai pagātne, vai nākotne…
“Kādā skaistā, vecā dārzā, ko apdzīvo mājputni, Pīļu mātei piedzimst bērns. Viņš nelīdzinās nevienam no putniem. Viņš ir citāds, savādāks, par ko sākumā tiek apsmiets un jūtas vientuļš. Mājputni nebūt nav dumji un aprobežoti radījumi, un Neglītā pīlēna problēma nav, kā tikt prom no šī “pīļu dīķa”. Viņš deg vēlmē palīdzēt putniem atgūt pašapziņu un īsto patiesību. Putni ir iebaidīti un tiek izmantoti. Nebrīve kropļo putnu patieso būtību. Neglītajam Pīlēnam, izrādās, piemīt neparastas spējas gūt spēku saskarsmē ar neizdibināmu, mūžīgi saucošu spēku - Skaisto balsi. Un kas ir pats Neglītais pīlēns - Gulbis? Nezināmais atnācējs? Eņģelis? Pati Skaistā balss? Saskarsmē ar Neglīto pīlēnu ar putniem notiek neticamas pārvērtības - no padevīgām būtnēm putni kļūst brīvi un pašapzinīgi. Ļaunums iznīcina sevi pats. Bet Pīlēnam, nu jau visu mīlētam, ir jādodas tālāk. Tālā, garā ceļā, kur viņu sauc Skaistā balss. Smeldzīga, gaiša un neapslāpējama. Kā mīlestība, kā mūžīga vēlēšanās pilnveidot sevi un pasauli," saka libreta autore Māra Zālīte.
“Kas ir neglītums? Neatbilstība stereotipiem? Neērtums?
Kāds Citādais ienāk pagalmā, kurā valda absolūta bezierunu pakļaušanās, izkalpošanās, aklums, kurlums un bezcerība. Verdzība… Un šis Citādais iet cauri savas dzīves krusta ceļam, lai parādītu citiem, ka ir iespējams pretoties, just, lidot un pacelties “spārnos”- Brīvībā. Lai līdz tam nokļūtu, ir jānokāpj savā “ellē” un jāsatiek pašam sava ēna”, uzsver jauniestudējuma režisore Rēzija Kalniņa.
“Māras Zālītes libretā saskatu daudz līdzību ar Džordža Orvela “Dzīvnieku fermu”. Vai utopija ar laimīgām beigām ir iespējama? Vācu filozofs Ernsts Simons Blohs utopiju definē kā “šokējošu spoguli labi pazīstamai realitātei”. Un, tikai ieskatoties šajā spogulī, mēs savu realitāti varam izmainīt”.
“Galms [pa]galmā” ir stāsts par mums kā pagalma iemītniekiem - nebrīvē esošiem putniem. Tas ir stāsts par tiem, kuriem ir uzdots mūs pieskatīt un saskaitīt, kā arī par mūsu pašu “neglītumu” - visu to, kas notur pie zemes pat tad, kad esam sadzirdējuši Skaisto balsi, kas aicina uz ko vairāk,” norāda režisores asistents Voldemārs Rode.
Neglītā Pīlēna lomā dublēsies divas jaunās, daudzsološās solistes - Luka un Lote Voiska (attēlā).
Pīļu māte būs dziedātāja Marija Naumova (attēlā), kura vairāk kā pirms 20 gadiem pati bija Neglītais pīlēns Liepājas teātra iestudējumā.
Ļaunā seska ādā iejutīsies dziedātājs Atis Zviedris, Vecā žurka - dziedātāja Alise Kante, Seskabrāļi - Edvards Grieze un Artūrs Biķernieks. Vistiņas cekulītes lomā aktrise Elīna Bojarkina, Gaili atveidos Emīls Gilučs, Portugāles pīle - Anmary, Zosis - Toms Kalderauskis, Sarma Liede, Austra Elza Kozuliņa, Pērļu vistiņas - Zane Lazdiņa, Beate Megija Baranovska un Karīna Laugale, bet Skaistā balss būs dziedātāja Līga Priede un Laura Erdlāne.
Režisore - Rēzija Kalniņa, režisores asistents - Voldemārs Rode, horeogrāfe - Inga Krasovska, scenogrāfs - Normunds Bērziņš (MAD), kostīmu māksliniece - Dita Enikova, vokālā pedagoģe - Ilze Dzenīte, mūzikas aranžētājs - Jānis Lūsēns jun., producents - Aigars Dinsbergs (“Producentu Grupa 7”).
