2.lapa
Sestdien, 2. novembrī, plkst. 19.00 pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) - horeogrāfa Keneta Tindala un komponista Kerija Mazija balets “Kazanova”.
Šo darbu, kurā var iepazīt astoņpadsmitā gadsimta slavenā mīlētāja, dzīves baudītāja un erudīta Džakomo Kazanovas dzīvi visā tās krāšņumā un daudzveidībā, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall), dramaturgs Īans Kellijs (Ian Kelly), komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram). Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš.
Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem, mēs pazīstam arī kā priesteri, mūziķi, aktieri, juristu, diplomātu, spiegu, filozofu un laba ēdiena cienītāju. Un, protams, kaislīgu mīlētāju.
“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs.
Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu.
Baleta “Kazanova” pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā “Northern Ballet”, un Latvijas Nacionālais balets ir ceturtā kompānija, kurā iestudēts šis neoklasiskais darbs, bet jau tuvā nākotnē gaidāmi vēl citi uzvedumi.
Titullomu jauniestudējumā atveidos Antons Freimans vai Filips Fedulovs. Lomās: Jūlija Brauere, Annija Kopštāle, Elza Leimane, Jolanta Lubēja, Alise Prudāne-Spridzāne, Sabīne Strokša, Laine Paiķe, Emma Lagūna, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko un citi.
“Stāsts par Kazanovu ir intriģējošs pats par sevi. Vienmēr esmu meklējis svaigus pilna apjoma baletus, kas diemžēl ir retums, salīdzinot ar viencēlieniem. Kad uzzināju, ka Anglijā nesen iestudēts šāds darbs, nekavējoties uzsāku sarunas ar aģenti, un tās izrādījās veiksmīgas. Arī britu baleta kritiķis, kurš ļoti labi pazīst mūsu trupu, ieteica Kazanovu kā vispiemērotāko izvēli,” saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
“Kazanovas tēlā ir viss, kas piesaista klasiskajam baletam, vienlaikus ļaujot veidot plašus kordebaleta numurus un Venēcijas maskarādes. Stāstam īpaši pieķēros, kad izpētīju Kazanovu un 18. gadsimtu tuvāk. Iepriekš zināju tikai par viņa seksuālo slavu, bet biju pārsteigts atklāt, ka viņš bija ģēnijs, kas runāja septiņās valodās, tulkojis 'Iliādu', uzsācis pirmo valsts loteriju un sarunājies ar sava laika izcilākajiem prātiem. Aptvēru, ka viņā ir daudz vairāk, nekā mēs parasti apzināmies. Baletā ir ārkārtīgi būtiski piedāvāt jaunus stāstus. Bet, ja esi atklājis tēmu, par ko cilvēkiem nav zināšanu, vari likt skatītājiem domāt,” saka horeogrāfs Kenets Tindals - viens no savas paaudzes spožākajiem britu horeogrāfiem, kas radījis vairāk nekā trīsdesmit darbu, guvis kritiķu un skatītāju atzinību, kā arī saņēmis nozīmīgas nominācijas.
Baleta libretu horeogrāfs veidojis kopā ar britu rakstnieku, dramaturgu un aktieri Īanu Kelliju. Viņa 2009. gadā izdotā biogrāfija “Kazanova” tulkota vairāk nekā divdesmit valodās, tostarp arī latviešu. Baleta mūzikas autors - amerikāņu komponists Kerijs Mazijs - ir filmu un mūsdienu klasiskās mūzikas komponists, kura skaņdarbus var dzirdēt gan uz skatuvēm, gan uz lielajiem un televīzijas ekrāniem.
