TOP 10 notikumi kultūrā no 14. līdz 20. septembrim

2.lapa

“Kremerata Baltica” festivāls

Foto: publicitātes

Dzintaru koncertzālē no 13. līdz 15. septembrim norisināsies 21. starptautiskais kamerorķestra "Kremerata Baltica" festivāls.

Festivālā uzmanība tiek pievērsta tieši “Kremerata Baltica” orķestrim un tā ilggadējiem domubiedriem, komponistiem un no orķestra vidus izaugušajiem solistiem.

Trijos koncertos līdzās vijolniekam Gidonam Krēmeram, apvienībai “Kremerata Lettonica” un “Kremerata Baltica” solistiem muzicēs pianisti Reinis Zariņš, Andrejs Osokins, somu diriģents un pianists Olli Mustonens. Gaidāmi arī Oskara Herliņa un mūsdienu čehu komponista Jirži Tirtika pirmatskaņojumi.

Festivāla atklāšanā 13. septembrī kopā ar “Kremerata Baltica” uzstāsies Gidons Krēmers (vijole), Kristers Šīmanis (čells), Andrejs Puškarevs (vibrafons), Olli Mustonens (klavieres), diriģents un komponists Jirži Tirtiks.

Sestdien, 14. septembrī, plkst. 19.00 koncertā “Gidons Krēmers un draugi” ar kamermūzikas programmu uzstāsies “Kremerata Lettonica” mūziķi, pianisti Andrejs Osokins, Reinis Zariņš un Olli Mustonens.

“Kremerata Lettonica” ir apvienība, kuras sastāvā ir kamerorķestra “Kremerata Baltica” latviešu mūziķi. 2020. gadā ar globālās pandēmijas ietekmi tika skarta arī mūziķu sadarbība kamerorķestrī “Kremerata Baltica”. Mūziķi turpināja aktīvi muzicēt un attīstīties katrs savā valstī. Tā piedzima jauns ansamblis - “Kremerata Lettonica”.

Programmā skanēs Franča Šūberta populārais un iemīļotais kamermūzikas skaņdarbs, klavieru kvintets “Forele”, Tālivalža Ķeniņa stilizācija par baroka mūziku divām vijolēm “Concertino Barocco Hommage a J. S. Bach”, Alfrēda Šnitkes rotaļīgais muzikālais sveiciens Rondo vijolei un klavierēm (“Gratulationsrondo”) un izcilā melodiju un kino mūzikas meistara Ennio Morikones “Il sogno di un uomo ridicolo” (“Smieklīga cilvēka sapnis”) vijolei un altam.

Skaņdarbs ir teju hipnotisks ceļojums pa cilvēka dvēseles tumšākajiem nostūriem, kas noslēdzas ar cerību un garīgu atdzimšanu.

Koncertā iekļauts Gustava Mālera jaunības dienu kamermūzikas dārgakmens, pirmā daļa no nepabeigtā Klavieru kvarteta la minorā. Skaņdarbā, kas tapis 16 gadu vecumā, jau atklājas Mālera centieni izpētīt cilvēka iekšējās dzīles, melanholijas un vitalitātes mijiedarbe, kas vēlāk tik spilgti izpaudīsies viņa simfonijās.

Savukārt Alfrēda Šnitkes Kvartets la minorā tapa pēc Mālera klavieru kvarteta nepabeigtās “Scherzo” daļas skicēm. Šnitke savā kompozīcijā ne tikai citē Mālera darbu, bet to arī dekonstruktīvi pārstrādā, pievienojot savas raksturīgās disonances, polistilistiskos elementus un dramatiskos kontrastus. Būs iespēja dzirdēt arī poļu komponistes Gražinas Bacevičas Divertismentu stīgu orķestrim, kas uzskatāms par vienu no labākajiem sonorikas piemēriem Bacevičas daiļradē ar mirdzošu koloristisku iztēli un tembrālo efektu bagātību.

Svētdien, 15. septembrī, plkst. 16.00 festivāla noslēguma koncertā solistu vidū būs Gidons Krēmers, vijolnieces Madara Pētersone, Alīna Vižine, Sabīne Sergejeva, altiste Veronika Džiadeka, čelliste Magdalēna Ceple, vibrafonists Andrejs Puškarevs, elektrisko ģitāru spēlēs Kristaps Pētersons. Pie diriģenta pults stāsies izcilais somu pianists, komponists un diriģents Olli Mustonens.

Koncertā skanēs Oskara Herliņa pirmatskaņojums “Mūzika stīgu orķestrim, vibrafonam un elektriskajai ģitārai” un Olli Mustonena Trīskāršais koncerts trim vijolēm un stīgu orķestrim, kas ir kā ir kā mūsdienīgs baroks ar postminimālismu un vizuļojošu gaismu. Komponistu iedvesmojušas trīs vijoļu solistiskā perspektīva - gan kā trīs individuālas balsis, gan kā instrumentāla apvienība, gan kā sava veida milzu, iedomāta vijole ar vēl neizpētītām iespējām.

Franča Šūberta Trešā sonatīne vijolei ar savu eleganci, spraigo raksturu un plūstošo liriku līdzinās Mocarta mūzikas skaistumam.

Savukārt viens no Alfrēda Šnitkes “Koncerta trim” pirmatskaņotājiem bija tieši Gidons Krēmers.

Komponists skaņdarbā iekodējis muzikālo monogrammu GDEs ar Gidona Krēmera vārdu. Tas ir viens no pēdējiem Šnitkes opusiem, ko viņš sarakstīja pirms nāves 1998. gadā. Līdzīgi kā citiem komponista vēlīnajiem darbiem, arī “Koncertam trim’” piemīt drūms skaistums, ekspresīvi muzikālie žesti un apziņa par beigu tuvošanos.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais