2.lapa
TUR_telpas 2024. gada vasaras cikla “Pieķeršanās struktūru nojaukšana” noslēdzošā izstāde ir mākslinieka un scenogrāfa Reiņa Dzudzilo personālizstāde “One Will Heart One”.
Izstāde laikmetīgās mākslas telpā TUR Tallinas ielas kvartālā būs apskatāma līdz 21. septembrim.
Izstādē “One Will Heart One” Reinis Dzudzilo (attēlā) izmanto TUR_telpas plašumu, lai vēstītu par kustību, saikni un potenciālu, pētot, kur mākslas darbs un arhitektūra saplūst dialogā starp atpazīstamo un jauno. Caur laika, telpas un atklājuma mijiedarbību, Reinis Dzudzilo izmanto lodi kā estētiska skaistuma un rotaļīguma simbolu.
Simetriski perfektā lode alkst pēc kustības. Zemeslode vai bumba, kuru iesist atvērtā telpā, kurā pati telpa tur kļūst par vārtiem - kā metaforisks ceļš uz potenciālu.
Iedvesmojoties no Umberto Eko “Skaistuma vēstures”, Reinis Dzudzilo izaicina tradicionālo skaistuma pastāvību, to aizstājot ar bumbas vieglumu un dinamismu. Viņš konsekventi tiecas atbrīvot telpu, radot tukšumu, kurā ir iespēja pastāvēt “pauzēm”. Viņa iejaukšanās šajās “pauzēs” kļūst par estētiskām vienībām, kas aicina apmeklētāju ieiet iekšā un izjust, kā laiks stiepjas kā bezgalīgs horizonts.
TUR_telpas plašums un simetrija rosina uz pārdomām un kustību, ļaujot apmeklētājiem apmaldīties tās robežās un atklāt pašiem savas nozīmes.
Savu rotaļīgumu Reinis Dzudzilo attiecina arī uz citiem izstādes aspektiem, īpaši nosaukumā “One Will Heart One”, kas apzināti netiek tulkots latviešu valodā.
“Bet, lūk, šeit to atveru latviešu valodā. Viens sirdīs vienu. Vārds “sirdīs” jālasa kā darbības vārds starp abiem vieniem, nevis kā lietvārda daudzskaitlis. Lai gan var lasīt, kā vien grib, un jo atvērtāk, jo labāk. Angļu valodas" “hurt” un “heart” vismaz manās ausīs atrodas tuvu. Latviešu valodas tulkojumā, meklējot tiem vienu un to pašu sākuma burtu, fonētiski tie nostāsies tālāk viens no otra.
Sāpināt un Sirds. Šī valodas spēle, pētot fonētiskās līdzības un atšķirības, rosina pārdomāt to, kā vispār tiek konstruēta un uztverta nozīme,” tā Reinis Dzudzilo.
Reinis Dzudzilo ir atpazīstams ar savu novatorisko darbu vizuālajā mākslā un scenogrāfijā. Viņš ir ieguvis izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kur attīstījis savdabīgu pieeju, apvienojot tradicionālās un mūsdienu mākslas tehnikas. Plaši atzīts savu iekļaujošo instalāciju un izstāžu dēļ, kuras pēta tādas tēmas kā telpa, laiks, identitāte un uztvere, nereti ietverot skaņas, gaismas un kustību elementus, lai radītu dinamisku un saistošu vidi.
Reiņa Dzudzilo darbi ir bijuši skatāmi daudzās personālizstādēs un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, no kurām ievērojama daļa tapusi sadarbībā ar mākslinieci Kristu Dzudzilo. Viņa darbiem raksturīga introspektīva daba, aicinot skatītājus piedzīvot dialogu starp fiziskām un konceptuālām sfērām.
Savas karjeras laikā viņš ir saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tostarp, Latvijas teātra gada balvu “Gada scenogrāfs”, kas atspoguļo viņa nozīmīgo ieguldījumu mākslā. Kā viena no atpazīstamākajām personībām Latvijas mākslas vidē Reinis Dzudzilo turpina atklāt radošās izteiksmes robežas, iedvesmojot skatītājus ar savu vizionāro pieeju un apņemšanos pētīt cilvēka pieredzes sarežģītību.
Kurators: Edvards Shautens (Edd Schouten).